Pēc statistikas ziņām apmēram 33,8 procenti Latvijas iedzīvotāju pieder kādai reliģiskajai konfesijai.
Pēc statistikas ziņām apmēram 33,8 procenti Latvijas iedzīvotāju pieder kādai reliģiskajai konfesijai. Jaunās – netradicionālās – reliģijas un kustības izvēlējušies 1,5 procenti cilvēku. Latvijā darbojas Mūna kustība, mormoņu draudzes, Jaunapustuliskā baznīca, Jehovas liecinieki, kustība «Prieka vēsts», «Jaunā paaudze», Visariona pēdējās Derības baznīca un citas. Kriminoloģijas pētījumu centra eksperts Arturs Šulcs uzskata, ka daļai minēto kustību ir latents jeb slēpts darbības veids.
Pēdējā laikā sastopam formulējumu «destruktīva sekta vai kustība». Destruktīva jeb graujoša reliģiska organizācija ir tā, kuras mērķiem, kā arī to sasniegšanas līdzekļiem piemīt postoša un sabiedrībai bīstama kulta pazīmes. Kādas tās ir? Vispirms – organizācijas autoritāra vadība, kas grauj personības dabisko stāvokli (garīgo, psihisko un fizisko). To dēvē par iekšējo destruktīvismu. Ja organizācijas darbība ir pretrunā ar valstī vispārpieņemtajām tradīcijām un normām, tās sociālajām struktūrām, kultūru, ja sektas darbības raksturā jaušama slēpta psiholoģiskā vardarbība, tai var piedēvēt ārējo destruktīvismu.
Latvijas netradicionālās medicīnas asociācijas biedrs, ārsts Igors Kudrjavcevs secina, ka destruktīvās reliģiskās sektas manipulē ar cilvēku apziņu, veic viņu dzīves un uzvedības kontroli bez viņu apzinātas un brīvprātīgas piekrišanas. Kriminoloģijas eksperta Artura Šulca rīcībā ir ziņas, ka dažu destruktīvo sektu darbībā tiek pielietotas neatļautas psihiskās iedarbības metodes – cilvēku programmēšana un psihotehnikas paņēmienu pielietošana. Diemžēl tas nav «kaktu burvju» līmenis, jo, pēc neoficiālām ziņām, speciālus psihotehnikas kursus beiguši ap 400 cilvēku.
Latvijā pierādīts tikai viens noziedzības gadījums, kad sātanistu sekta Liepājā pirms pāris gadiem upurēšanas rituālā noslepkavoja cilvēku. Citus gadījumus atklāt ļoti grūti, jo vairumā situāciju noziedzība ir slēpta – pastāv tikai aizdomas. Arturs Šulcs nāca klajā ar biedējošu pieņēmumu, ka daļa no Latvijā pazudušajiem mazgadīgajiem bērniem varētu būt kļuvuši par destruktīvo kultu ceremoniju un rituālu upuriem.
Kāpēc Latvijā palielinās dažādu kultu ietekme, kāpēc aizvien vairāk cilvēku iesaistās apšaubāmās pseidokristīgās organizācijās? Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags min divus galvenos iemeslus. Viens no tiem – vairāk nekā 50 gadu cilvēki bija apzināti atrauti no savām vēsturiskajām saknēm, lai valdošā vara ar viņiem vieglāk manipulētu. Zudusi vēsturiski pārmantotā atmiņa, kā rīkoties konkrētās situācijās. Tādēļ pret vervēšanu sektās visvairāk neaizsargāti ir jauni cilvēki. Otrs iemesls – informācijas trūkums. Arhibīskaps pārliecināts, ka cilvēkiem nepieciešamas zināšanas, lai viņi varētu vērtēt un šķirot reliģiskos fenomenus.
Kriminoloģijas centrs sadarbībā ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu un citām ieinteresētajām organizācijām nupat laidis klajā rakstu krājumu «Netradicionālās reliģiskās kustības un sektas». Tajā ietverti dažādu ārvalstu speciālistu darbu tulkojumi un Latvijā veikto pētījumu apraksti. Arī Krievijā izdoti divi uzziņu krājumi «Destruktīva rakstura organizācijas Krievijā» un «Reliģisko sektu bīstamās totalitārās formas».
Laikraksta nākamajos numuros iepazīstināsim ar dažu netradicionālo organizāciju darbības principiem.
