Jautājums, kas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme ES skatījumā, nav «piekasīšanās» valodniekiem, jo no definīcijas ir atkarīga iespēja izmantot ES atbalstu lauksaimniekiem.
Jautājums, kas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme ES skatījumā, nav «piekasīšanās» valodniekiem, jo no definīcijas ir atkarīga iespēja izmantot ES atbalstu lauksaimniekiem.
ES jautājumu eksperte Marita Baltiņa strādā Zemkopības ministrijas (ZM) darba grupā, kas izstrādā jauno Lauksaimniecības likumu. «Tas tiks pilnībā saskaņots ar Eiropas Savienības likumdošanu. Lauksaimniecībā izmantotās zemes definīcija saistīta ar tās uzskaites, precīzāk, ar statistikas prasībām, kas noteiktas EK regulā nr. 1444/2002. Mūsu likumā tā var tikt precizēta, lai būtu labvēlīgāka mūsu lauksaimniekiem,» apliecina Marita Baltiņa.
Pašlaik Latvijā pastāv zemes klasifikators, kuru izstrādājis Valsts zemes dienests. Saskaņā ar to lauksaimniecībā izmantotā zeme ir aramzeme, pļavas, ganības un augļu dārzi.
Pagājušajā gadā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas precizēja dažādus lauksaimniecībā lietotus apzīmējumus. Tajā noteikts, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme ir «kopējā platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārzi» (normatīvā akta tulkojumu latviešu valodā veicis Tulkošanas un terminoloģijas centrs, bet tulkojumam nav juridiska spēka).
ZM Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļas vadītāja Valentīna Mičurova uzsver, ka jaunums pašreizējā formulējumā ir piemājas zemes (dārzi). Oriģinālā regulas tekstā angliski tie dēvēti par «kitchen garden» (vāciski «Haus- und Nutzgarten») – burtiski «virtuves dārziņi» jeb piemājas dārziņi, bet saprotami kā sakņu dārzi.
Jaunajā Lauksaimniecības likuma projektā tiks piedāvāts precīzs šī papildinājuma traktējums.
