Izlasīju 24. novembrī «Bauskas Dzīves» 2. lappusē publicēto rakstu «Ģimenes ar bērniem bez kautrēšanās valsts svētku vakarā vāc svecītes». Man radās pārdomas par sabiedrībā pastāvošo vērtību izpratni un noturību.
Izlasīju 24. novembrī «Bauskas Dzīves» 2. lappusē publicēto rakstu «Ģimenes ar bērniem bez kautrēšanās valsts svētku vakarā vāc svecītes». Man radās pārdomas par sabiedrībā pastāvošo vērtību izpratni un noturību. Gandrīz katru dienu sastopos ar to, ka patiesās, gadsimtiem pastāvošās vērtības ir devalvējušās. Pamatota ir p. u. «Komunālie pakalpojumi» direktora E. Pukinska neizpratne par mūsu pilsētas iedzīvotāju nespēju ievērot un novērtēt viņiem dāvāto prieku. Vai tur vainojama nesakārtotība valstī vai haoss cilvēku dvēselēs? Neatrodu atbalsi senajām vērtībām, kuras skolā māca katram bērnam, – labestībai, godīgumam, čaklumam, ticībai, piedošanai un mīlestībai. Vai mūsdienu sabiedrībā ir viegli dzīvot cilvēkam, kuram ir svarīgas šīs vērtības? Diez vai. Tāds cilvēks tiek saukts par naivu muļķi. Adventes laikā mums ir jāizdara klusa «inventarizācija» dvēselē.
Par savu vērtību patiesumu un izvēlēto ceļu esam atbildīgi tikai un vienīgi mēs paši. Kas mums ir vērtīgāks – cilvēcība, mīlestība, skaistums un patiesas lietas, kas nemirdz apžilbinošā gaismā, bet klusi un nemanāmi pastāv ap mums? Vai arī vara, nauda, stāvoklis sabiedrībā, kas ļauj mums spīdēt ar katru dienu spožāk? Vai spožākās zvaigznes no debesīm nekrīt pirmās? Spožuma mirklis ir tik īss. Vai tas ir tā vērts?
Mums tiek dots laiks katrā ģimenē runāt un pārdomāt, ko mēs visvairāk lūgsim Ziemassvētku vecītim. Jaunu mašīnu vai vairāk saticības citam ar citu? Lai vecajiem ļaudīm sirdīs ielītu cerība, ka mēs, jaunā paaudze, spējam novērtēt iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu. Varbūt nākamā gada 18. novembra svinībās redzēsim vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, kuri apzināsies savu Tēvuzemi, cienot tās pagātni, šodienu un nākotni, un ieies nākamajā gadu simtenī ar skaidru sirdi un vērtību izpratni.
