Tikai lauku veči un sievas, Līgo dienās brienot pa applūdušām pļavām, redzot ar ūdeni pilnus mazus grāvīšus un lielus novadgrāvjus, skaudri apjauta, ka daba atkal atgādinājusi – lauksaimniecība ir riska nozare.
Tikai lauku veči un sievas, Līgo dienās brienot pa applūdušām pļavām, redzot ar ūdeni pilnus mazus grāvīšus un lielus novadgrāvjus, skaudri apjauta, ka daba atkal atgādinājusi – lauksaimniecība ir riska nozare. Arī Bauskas rajonā daudzu zemnieku laukos slapjuma ir pārlieku daudz. Būs tādas vietas, kur cerētā raža nenobriedīs. Vēl smagāka situācija pie kaimiņiem, Jelgavas rajona Svētes pagastā. Šeit zem ūdens atradās vairāk nekā 1000 hektāru lauku, pļavu, kā arī ceļi. Ļaudis nepamet applūdušās sētas, bet mitinās bēniņos. Tas viss raksturojams ar diviem vārdiem – ārkārtas situācija.
Bet kas jādzird Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā «Panorāma»? Latvijas Republikas ministru prezidents Andris Bērziņš strikti stāsta, ka valsts budžetā neparedzētiem gadījumiem ieplānotā nauda šogad jau iztērēta. Plūdos cietušajiem vajadzēs izmantot lauksaimniecības subsīdiju naudu… Pagājušajā ceturtdienā, 28. jūnijā, zemkopības ministrs Atis Slakteris traktora piekabē tika vadāts pa Svētes pagastu, jo ar citu tehniku vēl izbraukt nevarēja. Masu medijiem viņš izteicies, ka zaudējumus varēs aprēķināt pēc plūdiem. Subsīdiju naudu to dzēšanai iespējams izmantot, tikai saskaņojot šādu rīcību ar lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju sadarbības padomi.
«Lauku Avīzes» aptaujātie lauksaimnieku organizāciju vadītāji savukārt izteikušies, ka subsīdijas nevar būt vienīgais kompensācijas avots stihiskām nelaimēm. Manuprāt, loģiski un pamatoti. Turklāt, izrādās, ka neparedzētiem gadījumiem budžetā nauda vēl ir 175 tūkstoši latu, bet Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace skaidro, ka tā esot «neaizskarama rezerve Eiropas integrācijas pasākumiem». Ak, es naivā, jo domāju, ka manas zemes ļaužu nelaimes ir svarīgākas par integrāciju. Iesaku pārlūkot «Lauku Avīzes» 30. jūnija numurā publikāciju «Aizskaramās subsīdijas» sarakstu, kurā uzskaitīti neparedzētie gadījumi un tiem piešķirtā nauda. Neiedziļinoties šķiet, ka neparedzētie gadījumi ir ļoti stiepjams jēdziens. Nepārprotamais – stihiska nelaime, no kādām Latvija nav pasargāta –, neizskatās «neparedzēts gadījums».
Ceru, ka pēc visām spriešanām nauda Svētes pagasta plūdos cietušajiem zemkopjiem atradīsies. Gluži vienkārši – citādi nedrīkst būt. Pretējā gadījumā jāsāk domāt, ka pareizi vien teicis bijušais premjers Vilis Krištopans: «Latvija ir muļķu zeme.» Sabiedrība noskatās, kā «Latvenergo» valde un padome prēmijās sev dala vairāk nekā 200 tūkstoš latu. No tās naudas, ko mēs katrs maksājam un kura veido lielu peļņu. Ekonomists, «Latvenergo» padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris, uzskata, ka uzņēmuma vadībai, konkrēti viņam pašam paredzētie 28600 latu par darbu pagājušajā gadā nav pārāk daudz, ņemot vērā kompānijas apgrozījumu. Es joprojām nesaprotu, pēc kādiem principiem tiek dalīta tā nauda, ko valstij ar nodokļiem sapelna sabiedrība.
