Kavējoties pārdomās par pagājušo un nākamajām Lielās talkas dienām, kāda lasītāja «Bauskas Dzīvei» raksta: «Kāpēc Lielā talka notiek, pielāgojot to Ļeņina dzimšanas dienas datumam? Latvija šo datumu nepieņem, tāpēc arī laiks lielākoties ir slikts. Vajag nedēļu vēlāk – uz Raimondiem. Mums Raimondu daudz, un visi feini.»
Skaidrojumu sagatavojusi viena no Lielās talkas organizatorēm, biedrības «Pēdas LV» valdes priekšsēdētāja Vita Jaunzeme:
– Man žēl, ka 22. aprīlis mūsu tautas vecākajai paaudzei asociējas tikai ar Ļeņina dzimšanas dienu, te varētu sākt domāt, kā šo slikto atmiņu sākt dzīt ārā vai aizvietot ar kādām labākām atmiņām. Ja mēs vadīsimies tikai no «slikto varoņu» dzimšanas dienām, piemēram, Ādolfam Hitleram dzimšanas diena ir 20. aprīlī, tad baidos, ka talku organizēt pavasarī vispār nebūtu iespējams. Es arī esmu piedzīvojusi «subotņikus», bet nedzīvoju pagātnes baiļu iespaidā.
Izvēloties talkas datumu, mūsu kritēriji ir: datumam nav jāskar nevienas no Lieldienām, īstais datums ir izvēlēts, lai būtu pārliecība, ka sniegs būs nokusis un zāle vēl nebūs saaugusi – tas tāpēc, lai vieglāk redzēt atkritumus, grābt lapas utt. Vēl mēs ievērojam, lai tā būtu sestdiena, un pats pēdējais kritērijs – lai nesakristu ar 1. – 4. maija svētku laiku.
Es priecātos, ja mūsu cilvēku prāti atbrīvotos no pagātnes fobijām un saskatītu talku kā pavasara svētkus. Ja gadījumā arī kādreiz Lielā talka iekritīs 22. aprīlī, kad ir Ļeņina dzimšanas diena, tad šajā datumā kā svarīgāko vajadzētu saskatīt pasaules Zemes dienu, kas starptautiski ir 22. aprīlis.
