Ministru prezidents Aigars Kalvītis pirms dažām dienām izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi, kam būs jāizstrādā rīcības plāns jaunu bērnudārzu celtniecībai.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis pirms dažām dienām izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi, kam būs jāizstrādā rīcības plāns jaunu bērnudārzu celtniecībai. Grupā tiks iekļauti Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Ministru prezidenta biroja pārstāvji. Nepilna mēneša laikā viņiem jāizstrādā visaptverošs bērnudārzu attīstības veicināšanas pasākumu plāns, iesaistot valsts, pašvaldību institūcijas un privātuzņēmējus. Paziņojumā presei amatpersona konstatē: “Valstī jūtams būtisks pirmsskolas iestāžu trūkums.”
Mazliet dīvains šķiet tāds atklājums, jo “būtiskais trūkums” sākās pirms vairākiem gadiem un tagad ir sasniedzis kulmināciju. Topošās māmiņas ironizē, ka rinda mazulim bērnudārzā ir jāieņem uzreiz pēc grūtniecības konstatēšanas un arī tad vēl nevarot zināt, vai brīva vieta atradīsies. Tik bezcerīga situācija kā Latvijas lielākajās pilsētās Bauskā, protams, nav, taču pirmsskolas iestāžu trūkums jūtams visai krasi. Pēc neoficiālām ziņām, rindu dārziņā gaida vairāk nekā 150 mazuļu.
Mūsu pilsētas pašvaldība izrādījusies diezgan tālredzīga, pārāk neaizraujoties ar pirmsskolas iestāžu masveida likvidēšanu 90. gadu sākumā. Audzēkņu trūkuma dēļ Bauskā tolaik tika slēgti divi bērnudārzi. Pirms dažiem gadiem pilsētas Dome nāca klajā ar priekšlikumu bijušā bērnudārza “Sprīdītis” ēkā esošo Mākslas skolu pārvietot uz jaunu vietu – nepabeigtu jaunceltni Dārza ielā pie 2. vidusskolas.
“Pašvaldība ir gatava daļēji par savu naudu un piesaistītiem kredītlīdzekļiem pabeigt Dārza ielas ēkas celtniecību un pielāgot to Mākslas skolas vajadzībām, kā arī izremontēt “Sprīdīša” ēku, nodrošinot vietas apmēram 200 mazuļiem. Kamēr nav saņemta atbilde par Domes iesniegto Rātsnama un Rātslaukuma atjaunošanas projektu, kas pretendē uz finansējumu 75 procentu apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, nekāda darbība nevar tikt sākta. Ja Rātsnama atjaunošanas projekts tiks noraidīts, jau šogad ķersimies pie minēto ēku atjaunošanas,” skaidro pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis. Viņš uzsver, ka rekonstruēt speciāli bērnudārzam projektētu ēku ir vienkāršāk un izdevīgāk, nekā sākt jauna nama celtniecību.
Patiesībā izvēle nav starp bērnudārzu un reprezentācijas objektu – Rātsnamu. Ja reiz Eiropas Savienības līdzekļi projektam tiks piešķirti, tad būtu neprātīgi tos neizmantot, lai gan Rātsnama atjaunošanas lietderība sabiedrībā joprojām ir diskutējams jautājums. Tad mazo baušķenieku ģimenēm nāktos pāris gadu pagaidīt līdz jauna dārziņa atvēršanai. Optimismu vieš fakts, ka pilsētas Dome aktuālo jautājumu sākusi risināt krietni agrāk pirms premjera izsludinātā “trauksmes stāvokļa”.
