Pēdējā laika politiskos notikumus apsverot, uzmeklēju grāmatu «Mūsdienu politiskā filosofija».
Pēdējā laika politiskos notikumus apsverot, uzmeklēju grāmatu «Mūsdienu politiskā filosofija». Šķirstot nodaļas par suverenitāti, nacionālismu, demokrātiju, apstājos pie «Vienlīdzības» un Fridriha A. Hajeka vārdiem: «Cīņā par brīvību galvenais mērķis ir vienmēr bijis vienlīdzība likuma priekšā.»
Notikumi Saeimā un valsts tiesu zālēs pierāda vienīgi to, ka par demokrātijas garu mūsu valstī ir pāragri runāt. Politisko nihilismu jau atkārtoti demonstrē Latvijas Republikas pilsoņu vēlētā Saeima. Katram bija skaidrs, kā risināsies un beigsies līdz mielēm apspriestais pedofilijas skandāls. Rūpīgi plānotajā scenārijā bija paredzēts, ka ilgstošais skandāls būs samudžināts tā, ka beigās vairs nesapratīsim, kā tas viss sācies un kāda tam bijusi jēga. Pašlaik pedofilijas lieta it kā būtu sasniegusi kulmināciju, jo sabiedrībai ir «piespēlēti» trīs vainīgie, kā arī iespējamais publiskais apmelotājs Jānis Ādamsons. Turpmāk tiesas kompetencē būtu izšķirt, kuram anulējams deputāta mandāts un piemērojams sods. Ja tas netiks izdarīts un Saeimā paliks Andris Šķēle, Valdis Birkavs, Jānis Ādamsons, bet Valsts Ieņēmumu dienestā A. Sončiks, var rasties iespaids, ka par mūsu dzīvi lemj likumpārkāpēji. Domāju, kāds no minētajiem ir pārkāpis likumu un pelnījis sodu. Vai nu nosauktie ir seksuāli izmantojuši bērnus, vai Jānis Ādamsons pārkāpis nevainības prezumciju un bez pierādījumiem publiski apvainojis trīs augstas amatpersonas smagā noziegumā. A. Šķēles, V. Birkava un A. Sončika vainu īpašā izmeklēšanas komisija pedofilijas lietā pierādīt nav spējusi, bet Jānis Ādamsons paliek pie sava, kaut gan viņa vārdu patiesumu aizvien vairāk liek apšaubīt politiķu ietiepīgā pretošanās izdot viņu kriminālvajāšanai. Ja viņa apgalvojumi būtu patiesi, vai ir iemesls baidīties? Iespējams, ka J. Ādamsona izdošana kriminālvajāšanai varētu viest skaidrību, kas kaut daļēji kompensētu velti izšķiesto enerģiju, laiku un sabiedrības jau tā saspringtos nervus.
Kas gan īsti Saeimai bija padomā, ka tā neizdeva J. Ādamsonu kriminālvajāšanai? Parādīt, ka ir visgudra un spēj lemt objektīvāk par tiesu, sev piešķirot īpašu statusu un privilēģijas? Pedofilijas skandāls liecina, ka Latvijā atkarībā no personas statusa un ieņemamā amata likumi ir interpretējami. Kāds gan Dieva vietnieks uz zemes ir deputāts! Kas tā par dīvainu imunitāti pret vienlīdzību likuma priekšā? Kas ir tā robeža, kur beidzas likumi visiem un sākas atlaides politiķiem? Visticamāk, pedofilijas skandāls netiks atrisināts, jo vairs nav runas par patiesības noskaidrošanu tiesiskā ceļā. Tās ir politiskas spēles. Vai būsim liecinieki jaunām intrigām?
M. SUPE Saulainē
