Pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas jaunievēlētā Bauskas Dome pirmajā sēdē 1918. gada 30. novembrī par pilsētas galvu (kādreiz tā dēvēja mēra amatu) ievēlēja advokātu Jāni Kļaviņu.
Pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas jaunievēlētā Bauskas Dome pirmajā sēdē 1918. gada 30. novembrī par pilsētas galvu (kādreiz tā dēvēja mēra amatu) ievēlēja advokātu Jāni Kļaviņu.
Tolaik svarīgākie uzdevumi pilsētas pārvaldei bija atjaunot sabiedrisko kārtību un drošību un risināt dažādas saimnieciskas problēmas. Jau 1918. gada 23. decembrī mērs atteicās no amata.
Bauskas galvas amata pienākumu veikšanu līdz jaunām vēlēšanām pilsētas valde uzticēja abiem J. Kļaviņa vietniekiem – latvietim J. Viļumsonam un vācietim R. Gutmanam. 1919. gada janvārī Bauskā ienākušie vācieši apcietināja J. Kļaviņu, 7. janvārī viņš tika nošauts, apbedīts pilsētas vecajos kapos.
Lielinieku valdīšanas laikā 1919. gada sākumā Bausku koleģiāli pārvaldīja Revolucionārā komiteja. Pēc lielinieku padzīšanas marta beigās vācu militārais komandants par pilsētas galvu iecēla baušķeniekiem labi pazīstamo alus rūpnieku vācieti B. Lodingu. Pilsētas pārvaldē noteicošā loma tolaik bija vācu komandantūrai, galvam bija otršķirīga loma, kaut arī šajā laikā ar viņa aktīvu līdzdalību tika atrisināts, piemēram, skolu jautājums (darbu sāka gan pamatskola, gan vidusskola). Pēc bermontiādes B. Lodings ar Latvijas Pagaidu valdības lēmumu 1919. gada decembrī tika atcelts no amata – tajā viņš atradies, svešas varas iecelts. 1939. gada nogalē vāciešu repatriācijas laikā viņš aizbrauca no Latvijas un līdz pat nāvei dzīvoja Vācijā.
1919. gada 8. decembrī Latvijas Pagaidu valdība Bauskas pilsētas vadītāja pienākumus uzticēja atceltā pilsētas galvas vietniekam J. Varenajam. Viņš bija iemantojis atzinību ar darbību bēgļu apgādes organizācijās Pirmā pasaules kara gados, Kurzemes–Zemgales Zemes padomē 1917. gadā, arī pilsētas pārvaldē 1919. gadā. Jaunievēlētā Bauskas Dome J. Varenā pilnvaras oficiāli apstiprināja 1920. gada 30. janvārī. Pēc pašvaldību vēlēšanām 1925. gada februārī J. Varenais atstāja pilsētas galvas amatu, bet joprojām darbojās dažādās sabiedriskajās organizācijās. J. Varenā mūžs noslēdzās 1934. gada 9. decembrī. Viņa kapu Bauskas pilsētas vecajos kapos rotā par pilsētas sabiedrisko organizāciju saziedotu naudu veidots piemineklis.
Pēc 1925. gada februārī notikušajām Bauskas Domes vēlēšanām par pilsētas galvu kļuva A. Ilziņš. Viņš šo amatu saglabāja arī pēc nākamajām vēlēšanām un atstāja to tikai pēc paša vēlmes 1934. gada jūnijā. Pēc tam līdz pat nāves dienai 1939. gada 17. oktobrī viņš bija Bauskas pilsētas galvas biedrs jeb vietnieks. A. Ilziņa laikā viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības projektiem bija realizētais pilsētas paplašināšanas projekts, izveidojot pilsē- tai piederošajās zemes platībās (tag. Uzvaras, Brīvības un Sko- las ielas rajonā) jauno Bausku.
1934. gada jūnijā par Bauskas pilsētas galvu kļuva skolotājs un apriņķa skolu valdes ierēdnis E. Kasparsons-Avots. Šajā laikā Bauskā sākās plaši labiekārtošanas darbi. Pilnībā tika sakārtots ielu segums, pilskalna teritorijā tika izveidots plašs parks un uzbūvēts stadions (šiem mērķiem tika izlietots arī Valsts prezidenta K. Ulmaņa ziedojums – Ls 6000). 1939. gadā Bauskas elektrotīkls tika pieslēgts Ķeguma elektrostacijai. Tajā pašā gadā radās iecere par jaunas un modernas slimnīcas būvniecību pilsētā (to īstenoja tikai 1942. gadā). E. Kasparsons-Avots Bauskas pilsētas galvas amatā atradās līdz 1940. gada jūlijam, kad jaunā okupācijas vara viņu no tā atbrīvoja. Atkal mainoties okupācijas varām, 1941. gada vasarā E. Kasparsons-Avots pilsētas galvas amatā tika atjaunots un pienākumus veica līdz pat nāvei 1941. gada oktobrī.
