Raksts «Kas notiks ar Kalna ielas kastaņām?» (autors J. Kalns, 26. marta numurs, lappuse «Komentāri, viedokļi, vēstules») mani rosināja izteikt savu viedokli.
Raksts «Kas notiks ar Kalna ielas kastaņām?» (autors J. Kalns, 26. marta numurs, lappuse «Komentāri, viedokļi, vēstules») mani rosināja izteikt savu viedokli.
Stādot kociņus gar uzcelto ēku jaunierīkotajām ielām, bieži vien nedomājam, kādi tie būs pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem. Tad nu izrādās, ka koki sāk traucēt māju pamatiem, ielai, gājējiem un automašīnām (vai arī otrādi – citi uzskatīs, ka viss minētais traucē kokiem, kā to visbiežāk uzskata arī šī raksta autors). Taču mums nākas meklēt kompromisu starp abu viedokļu piekritējiem, jo dzīvojam pilsētas vidē, kas prasa arī noteiktu sakoptību. Ne jau velti dzirdēts viedoklis, ka daba un ainava jāmeklē, laukos dzīvojot, bet pilsētā dažreiz tomēr jāsamierinās ar to, ka parka vietā ir asfaltēta autostāvvieta.
Grūti pateikt, vai Dārza ielas 18. nama apstādījumi traucē mājām, gājējiem un automašīnām vai otrādi. Domāju, ka iela šeit ir, bija un būs. Tātad šeit kokiem pakāpeniski tiks apcirsti traucējošie zari, bet vēlāk izcirsti bojā gājušie koki. Nez vai šeit iespējams cits risinājums.
Kalna ielas parasto zirgkastaņu nociršana ir kompromisa gadījums. Ko ar tām darīt? Mēs, baušķenieki, laikam jau gribētu Bauskai apvedceļu. Bet, ja tas nav iespējams, nepieciešams vismaz salabot un paplašināt esošo tiltu un ielas. Jā, tiek apdraudētas zirgkastaņas ielas malā, un tās būs jānocērt. Pārstādīšana dārgi maksā, jo ielas paplašināšanas dēļ esam izvēlējušies kompromisu – ziedot šos kokus. Vides pārvaldes inspektori, parakstot dokumentus par kastaņu nociršanu, projektētājiem un pilsētas Domei ir piedāvājuši koku pārstādīšanu. Saņemts atteikums, kuram var piekrist – darbu izmaksu darbietilpība un dārdzība, līdzekļu trūkums.
Kalna ielas viena koka pārstādīšana varētu izmaksāt ap 50 – 100 latu, bet to ir vairāk nekā 20. Vides pārvaldes inspektori ir piekrituši koku nociršanai, jo nez vai kāds pilsētas Domes dienests uzņemsies pārstādīšanu. Tas ir kompromiss. Šos darbus neveiks arī Vides pārvaldes inspektori. Bet darbs reāli izdarāms, pārstādīšanas metodes pastāv. Tāpēc pilsētniekiem ir vērts vērsties Bauskas pilsētas Domē ar lūgumu šos kokus saglabāt un pārstādīt. Ja pilsētas dienesti to neuzņemtos, tad es ieteiktu koku aizstāvjiem sarīkot talku koku izrakšanā. Varbūt tad pilsētas dienesti rastu iespēju tos pārvest uz jaunu vietu un iestādīt. J. Kalnam ir tiesības aicināt pilsētniekus uz šādu talku vai iesniegt pilsētas Domē lūgumu atļaut to veikt vai pat lūgt šādu darbu finansēšanu. Es varbūt arī neatteiktos piedalīties apmaksātos koku izrakšanas darbos, tomēr neuzskatu šo darbību par lietderīgu, jo jaunu kociņu iestādīšana (ņemot vērā, ka esošie ir bojāti) ir desmitiem reižu lētāka.
