Atvaļinājums man beidzies, draugi jokojot izteikuši līdzjūtību par atgriešanos darbā. Tiesa, brīvajā laikā izdevās labi atpūsties un mazliet apskatīt Latviju un tuvākās robežpilsētas Lietuvā. Kopā ar draudzeni Elīnu apceļojām mūsu zemi un Lietuvas tuvākos robežciematus.
Mani pārsteidza Lietuvas pierobežas pilsēta Birži. Tur, teju nekurienes vidū, mežu un pļavu ieskautā teritorijā, kur mazos ezeriņos un dīķīšos peld gulbji un pīles, ir uzstādīts skaists skatu tornis. Tas spēj dot tik daudz patīkamu un jauku izjūtu, vērojot apkārtni.
Šo vietu nesen atrada, apskatīja un ieteica kolēģis Vilnis. Kirkilu ezera krastā slienas iespaidīgas formas skatu tornis. Mani un Elīnu tas pārsteidza. Tur ap līkumainajām ezera krasta līnijām ved taciņas, koka tiltiņi, ir galdiņi un soliņi. Un tas iekārtots par Eiropas Savienības fondu naudu. Uzkāpjot 31 metru augstajā skatu tornī, paveras fantastisks skats uz Lietuvas plašumiem.
Esmu pārliecināts, ka tikpat skaisti un vēl skaistāki skati ir atrodami tepat Bauskā un kaimiņu novados, tikai tos neredzam, jo skatu torņu nav. Tuvojas zelta rudens, un cilvēku straumes plūdīs uz tuvākiem un tālākiem skatu torņiem Latvijā, kā arī uz Lietuvu. Tikai diemžēl nekur Bauskas, Iecavas, Rundāles vai Vecumnieku novadā nav neviena legāla, sakoptā lauku vidē uzbūvēta torņa. Vienīgās iespējas – Bauskas pilī, nopērkot biļeti, var uzkāpt pils tornī, savukārt Iecavā – luterāņu baznīcas tornī.
Novēlu Bauskas vai kādai kaimiņu pašvaldībai rast iespēju un par Eiropas naudu uzbūvēt kaut vienu skatu torni, kur baudīt galvu reibinošus skatus uz mūsu pašu dzimtajiem mežiem, pļavām un upēm.
