Pērnās zāles cisās gozējas no automobiļiem izsviestas plastmasas pudeles.
Pērnās zāles cisās gozējas no automobiļiem izsviestas plastmasas pudeles. Tās daudzviet, īpaši ceļmalās, varam redzēt, kad pavasara saules zobi saēd pelēki netīro sniegu. Joprojām daudzi virtuves atkritumu grozā kopā samet visu: papīrus, netīros maisiņus, kārbas, pudeles. Pēc tam to visu sagāž vienā konteinerā. Taču ļoti gribas cerēt, arī skaitļi un fakti to jau pierāda, ka pamazām mēs iemācāmies atkritumus šķirot.
Jauninājums attaisnojies
Šoreiz par to, kas notiek ar mūsu dzeltenajos konteineros iemestām PET pudelēm. Daudzi Bauskas rajona iedzīvotāji jau zina, ka tās nonāk uzņēmumā “Vides serviss”. Rīkotājdirektors Egils Pukinskis, stāstot par šķiroto atkritumu vākšanu, vispirms saka paldies visiem apzinīgajiem iedzīvotājiem, kuri ar sapratni un ļoti rūpīgi veic šo pilsoņa, dabas saudzētāja pienākumu. Viņš ir pārliecināts, ka pirms diviem gadiem ieviestais jauninājums ir pilnībā attaisnojies. Šķirošana izdevīga arī iedzīvotājiem, jo viņiem samazinās izdevumi par atkritumu aizvešanu.
Uzņēmums kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” iecerējis palielināt krāsaino konteineru skaitu rajonā. E. Pukinskis stāsta, ka šogad nepilnos deviņos mēnešos savāktas 12 tonnas PET pudeļu. “Vides serviss” otro gadu iesaistās “Latvijas Zaļā punkta” akcijā “Miljons plastmasas pudeļu”. Tās laikā iedzīvotāji īpaši cenšas konteineros iemest izlietotās pudeles, jo viņiem ir iespēja laimēt 50 eiro un citas balvas. Šogad akcijas laikā, no 7. jūnija līdz 7. septembrim, savāktas četras tonnas PET iepakojuma.
Nevērība vai nekaunība?
Divos gados, kopš Bauskā sākta šķirotā atkritumu vākšana, vairāk nekā 60 vietās pilsētā un vairākos pagastos līdzās novietoti četru krāsu konteineri. Dzeltenais paredzēts PET pudelēm.
“Bauskas Dzīve” ieradās SIA “Vides serviss” laukumā brīdī, kad sašķirotos atkritumus izgāza no kravas auto. Tas bija braucis no Elejas puses un savācis vienviet dzeltenā un zilā, papīram un kartonam paredzētā, konteinera saturu. Uz asfalta izbira ne tikai PET pudeles, avīzes un iepakojuma papīrs. Konteineros bija ēdienu atliekas, stikla pudeles, saimniecības lietas.
“Cilvēki jau zina, kas kur jāmet, bet viņi vienkārši ir bezkaunīgi, jo, atšķirībā no pelēkajiem, par krāsainajos konteineros izmesto nav jāmaksā. Tad nu viņi tādējādi taupa,” skumji un vienlaikus skarbi secina šķirotājas. Diezin vai to varētu nosaukt par taupību, taču par cūcību un bezkaunību gan, jo konteineros, uz kuriem latviski uzrakstīts “papīram” vai “PET pudelēm”, tiek samesti izlietoti pamperi, noslīcināti kaķēni, mēsli no trušu būriem, pārtikas produkti, tējzāles utt.
Vērojot atkritumu šķirotāju darbu, neviļus jādomā arī par amatpersonu neizlēmību nodrošināt strādājošiem cilvēcīgus darba apstākļus. Pilsēta un Codes pašvaldība joprojām nevar vienoties par šķirošanas ceha iekārtošanu sākotnēji iecerētā vietā, līdzās gāzes uzpildes stacijai, vai arī kur citur.
Modernas itāliešu iekārtas
Kad nu rajona vedums ir sašķirots un sapresēts lielās ķīpās, tās ceļo uz galvaspilsētu. Šovasar Rīgā, Vecmīlgrāvī, sākusi darbu Baltijas valstīs lielākā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca “PET Baltija”. Uzņēmuma komercdirektors Aigars Grinbergs “Bauskas Dzīvi” iepazīstina ar savu ražotni, tehnoloģisko procesu. Rūpnīcas pagalmā jau pa gabalu redzami milzīgi sapresētu PET pudeļu ķīpu kalni. Tās te atceļo no visiem tiem Latvijas rajoniem, kuros organizēta šķirotā atkritumu vākšana. Pudeles rūpnīcā tiek vēlreiz pāršķirotas, atsevišķi liekot krāsainās un caurspīdīgās. Tad tās mazgā, sasmalcina, atdala etiķetes, korķus. Pudeles tiek samaltas sīkās pārslās, kuras saber lielos maisos un pēc tam eksportē, galvenokārt uz Eiropas Savienību, arī Krieviju.
Rūpnīcā uzstādīta speciāli Itālijā izgatavota pašlaik Baltijas valstīs modernākā plastmasas pudeļu pārstrādes līnija. Iekārtu izgatavošanai uz Itāliju no Latvijas veda PET pudeles, lai visus agregātus izveidotu piemērotus pie mums izmantoto pudeļu struktūrai, piemaisījumiem. Stundā līnijā iespējams pārstrādāt 600 kilogramu, tāpēc “PET Baltija” gatava pārstrādāt ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs savāktās pudeles.
Nedrīkst būtu naglas un akmeņi
A. Grinbergs uzsver, ka iedzīvotājiem noteikti nevajadzētu pudelēs bāzt priekšmetus. Šķirotāji saplacinātajās pudelēs ir atraduši naglas, sīkus akmentiņus. Pudeles vēlams aizskrūvēt, jo tad tajās nesalīdīs kukaiņi. Lai izgatavotu kvalitatīvas pārslas, jābūt ļoti minimālam piemaisījumam. Produkcijas pircēji ārzemēs pieņem tādas izejvielas, kam tonnā pārstrādāto pārslu ir 20 gramu piemaisījuma. Modernā “PET Baltija” uzstādītā līnija šādas kvalitātes prasības spēj nodrošināt.
“PET Baltija” sasmalcinātām pārslām jābūt tik kvalitatīvām tāpēc, ka tās kā izejvielas tiek izmantotas daudzu lietu ražošanai. Tās galvenokārt ir sintētiskās šķiedras, ko lieto auduma izgatavošanā. Speciālisti izskaitļojuši, ka vienām džinsu biksēm vajadzīgo sintētiskā materiāla daudzumu var iegūt no 16 puslitra pārstrādātām PET pudelēm. Savukārt T-kreklam nepieciešamo sintētisko izejvielu iegūšanai vajadzēs pāris pudeļu mazāk – pietiks ar 14. To, ka pie mums šādu izejvielu netrūkst, liecina kāds uzņēmuma “PET Baltija” darbinieku veikts aprēķins. Latvijā gada laikā izmanto tik daudz PET pudeļu, ka sapresētā veidā to tilpums būtu kā divām viesnīcas “Reval Hotel Latvija” ēkām.
Uzņēmums “PET Baltija” apsver iespēju nākotnē būvēt savu PET pudeļu ražošanas cehu. Tad vienuviet būtu pilns cikls – paši ražotu, pārstrādātu un ražotu atkal.
***
Interesanti
PET = polietilēnteraftalāts
– PET pudeli 1973. gadā patentējis ķīmiķis Nataniels Vaiets.
– Pirmā PET pudele tika pārstrādāta 1977. gadā.
– Kopš 1978. gada ražotājiem izdevies divu litru PET pudeles svaru samazināt par 29 procentiem – no 68 līdz 48 gramiem.
– No šķiedras, kas iegūstama, pārstrādājot PET pudeles, iespējams izgatavot džemperus, T-kreklus, polsterētas segas, paklājus.
– Džemperim nepieciešamas 27, bruģa ķieģelim – 10 pudeles.
– Amerikāņi stundā izlieto divus miljonus PET pudeļu.
– Vispār pasaulē viena mājsaimniecība gadā vidēji izmanto 18 kilogramu PET pudeļu.
– Nedēļā viens iedzīvotājs rada aptuveni piecus kilogramus atkritumu, gadā – 240 kilogramu.
– Ik gadu Latvijā no jauna uzkrājas apmēram 600 līdz 700 tūkstoš tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem 70 procentus rada iedzīvotāji.
– PET pudeles ir vislabākie otrreiz izmantojami plastmasas ražojumi.
