Latviešiem ģimenes modelis neaprobežojas vienīgi ar vecākiem, bērniem un vecvecākiem.
Latviešiem ģimenes modelis neaprobežojas vienīgi ar vecākiem, bērniem un vecvecākiem. Cilvēki rokas dziļāk, pie saknēm, un veido dzimtas koku.
Nesen Politiski represēto apvienības rīkotajā salidojumā Ikšķilē vārda tiešā nozīmē saskrējos ar bijušo baušķenieku Pēteri Briedi. Mežotnieki viņu atcerēsies kā Selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktora vietnieku zinātniskajā darbā. Plašākai sabiedrībai viņš būs pazīstams kā Vissavienības [PSRS] Šķidrmēslojuma zinātniskās pētniecības un projektēšanas tehnoloģijas institūta Baltijas filiāles direktors.
Pēteris Briedis, kā pats saka, visu mūžu bijis sportā. Viņu aizrāvis basketbols, galda teniss, slēpošana, šahs, kalnu tūrisms. Apmeklējis daudzas valstis, peldējies visos pasaules okeānos. Tomēr viens no svarīgākajiem ceļojumiem bijis brauciens uz izsūtījuma vietām Sibīrijā…
Sāpīgākā lappuse
Biju pārsteigta, ieraugot P. Briedi komunistiskā režīmā cietu šo vidū. Viņš mani bija meklējis, lai uzdāvinātu grāmatu, ko sagatavojis un izdevis pats, ziedojot daļu dzimtas īpašuma. Latviskā rakstā ietonētās grāmatas nosaukums atklāj tās saturu – “Briežu dzimta laika un likteņu griežos”. Pēteris Briedis apzinājies sūtību saglabāt nākamajām paaudzēm emocionālu vēstījumu par savu dzimtu, ko, tāpat kā tūkstošiem citu, izšķaidījis padomju noziedzīgais režīms.
Ne bez saviļņojuma viņš atšķir vissāpīgāko lappusi. Lasu: tēvs Heinrihs Briedis nogalināts Vjatlagā, tēva brālis Jānis Briedis nogalināts Vjatlagā, tēva brālis Kārlis Briedis nogalināts Noriļskā, tēva māte Karolīna Briede mirusi izsūtījuma pirmajā ziemā (1941. gads), apglabāta Sibīrijā, Bobrovkā. Un vēl seši ar Briežu uzvārdu, kuri dažādos laikos atgriezušies no izsūtījuma, bet brālis Andris apprecējies un palicis Krievzemē.
“Esmu vienīgais vīrietis dzimtā, kas atgriezās Latvijā. [..] Es gribu, lai izpostītā Briežu dzimta ir vienkop. Es saucu viņus atpakaļ uz mājām no nezināmām vietām Sibīrijā, es saucu viņu dvēseles,” grāmatas nepieciešamību pamato P. Briedis. “Es stādu saviem piederīgajiem piemiņas parku. Viņi tad visi būs dzimtenē. Mēs būsim blakus.”
Mūžīga pateicība
Pēteris Briedis ar dzīvesbiedri Liju tagad dzīvo Kandavā, kur dzimtas saknes. Tur viņš stāda kokus sava tēva zemē, savā dārzā Pūzuru kalna galā. No turienes viņš vēro, kā pamazām sakuplo Briežu dzimta no tā mazumiņa, ko liktenis bija saudzējis – paša bērni Didzis un Baiba, brāļa Andra bērni Marina un Aleksandrs un atvasītes Roberts, Bruno, Anastasija un Vitālijs. “Kopā sanāk tāda pareta birztaliņa, bet varējām mēs, Brieži, būt skaista birzs ar bagātu ataugu. Varējām, bet…” raksta Pēteris Briedis. Meita Baiba dzīvo Rīgā, dēls Didzis un vedekla Inga ir baušķenieki.
Grāmatas otrā daļa veltīta Briežu dzimtas sievietēm. Tēva māsai Malvīnei bērni sirdī piešķīruši mūžīgu pateicības ordeni par lasīt un rakstīt prasmi latviešu valodā. Aizskaroši bijis lasīt dokumentos, ka Malvīne uz Sibīriju devusies labprātīgi, bet… no specnometinājuma atbrīvota 1954. gadā. Vēl šodien sirdī dzeļ Talsu rajona VDK (čekas) 1941. gada lēmums par mātes Zelmas Briedes izsūtīšanu ārpus Latvijas robežām “kā sociāli bīstamu elementu kopā ar bērniem”. Jaunākajam, Pēterim, toreiz bija nepilni četri gadi. Māte bijusi sabiedrisks cilvēks, rosīga, apbalvota ar Aizsargu Nopelnu Krusta ordeni.
Gandrīz viss Latvijas brīvvalsts apbalvojumu spektrs atrodams Briežu dzimtas vīriešu zarā. Tēvs Heinrihs Briedis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, ar Aizsargu Nopelnu Krusta ordeni. Tēva brālis Jānis Briedis ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, apbalvots ar Tri ju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. Čekas sevišķi slepenajos dokumentos atrodams šāds viņa “raksturojums”: “..nacionālists, fašists un reakcionārs līdz dvēseles dziļumiem”. Arī tēva jaunākais brālis Kārlis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Tēvzemes atzinību guvušo Briežu mūža gājuma hronoloģija ir skaudra: arestēt (1941. gads), nošaut (1942. gads), reabilitēt (1991. gads).
“Viņi, kas sveikā izkaroja Tīreļpurvu, Ķemeru tīreli, Nāves salu, palika citos purvos Krievijas ziemeļos, taigā un akmeņlauztuvēs,” raksta Briežu dzimtas turpinātājs Pēteris.
Piemiņai
Tie, kuriem bija lemts atgriezties dzimtenē, atraduši savu, Viesturu māju drupas. Neatkarības gados dzimta atguvusi zemi, kas bija piešķirta Latvijas brīvības cīņu dalībniekam Jānim Briedim. Dzimtas piemiņai 1997. gadā uzstādīts tēlnieka Ojāra Feldberga veidots piemineklis, bet “Briežu dvēseles šalkos piemiņas parka koku lapotnēs, un katra koka lapas runās citādi, jo koks izvēlēts pēc cilvēka dzimšanas datuma saskaņā ar gallu horoskopu”.
Grāmata ar nepilnām simt lappusēm būtu neatsverams papildlīdzeklis Latvijas vēstures mācīšanai, un ne tikai “eksperimentālajās klasēs”…
Būdams Kandavas novada politiski represēto apvienības vadītājs, P. Briedis panācis, ka šogad, 25. martā, novada muzejā atvērta represēto piemiņas istaba.
Pavaicāju Pēterim Briedim: “Kā jūs ar TĀDU biogrāfiju varējāt padomju laikā ieņemt tik augstus amatus?” Atbilde bija īsa: “Toreizējais partijas rajona komitejas pirmais sekretārs bija Jānis Bonāts, mans studiju biedrs…”
Tas būtu sākums kādam pavisam citam stāstam.
