Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vai nu strādā bez darba līguma, vai saņem algu aploksnē. Mūsu rajonā pirmajos četros mēnešos atklāti četri gadījumi, kad darba devējs nav slēdzis līgumu ar darba ņēmēju.
Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vai nu strādā bez darba līguma, vai saņem algu aploksnē. Mūsu rajonā pirmajos četros mēnešos atklāti četri gadījumi, kad darba devējs nav slēdzis līgumu ar darba ņēmēju.
Labklājības ministrijas (LM) uzdevumā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 24 procenti jeb vidēji ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju 2006. gadā strādājuši bez darba līguma, saņemot aplokšņu algu. 136 tūkstošiem jeb 12,7 procentiem darba līgums bijis noslēgts, taču daļa algas saņemta aploksnē. Nereģistrētās nodarbinātības dēļ valsts budžetā ik gadu nav nonākusi trešdaļa miljarda latu.
“Vienmēr esmu uzsvērusi sociālās jomas ciešo saistību ar valsts ekonomisko attīstību, jo katrs valsts budžetā neiemaksātais lats mūs aizvien attālina no pensiju un pabalstu paaugstināšanas, jaunu slimnīcu, skolu būves un citiem sociāli nozīmīgiem projektiem. Pēc pētnieku aplēsēm, pagājušajā gadā vien no algām nenomaksātie nodokļi pārsniedza 330 miljonus latu. Šīs naudas pietiktu, lai visiem pensionāriem pusgadu izmaksātu otru pensiju,” norādījusi labklājības ministre Dagnija Staķe, atzīstot, ka pētījumi ir pamatojums, lai institūcijas spētu nākotnē izstrādāt precīzākus pasākumus nereģistrētās nodarbinātības apkarošanai.
“Netīrākās” nozares
Pētījuma dati liecina, ka vismazāk pārkāpumu bijis valsts institūcijās, kā arī tādās nozarēs kā zivsaimniecība un speciālistu pakalpojumi. Savukārt “visnetīrākās” nozares ir apsardze (pārkāpumi konstatēti 55,3% nozarē strādājošo), būvniecība (38,3%), mēbeļu ražošana (31%), lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība (30,2%), kā arī sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi (28,7%). Profesijas, kurās visvairāk izplatīta nereģistrētā nodarbinātība, ir jumiķi (60,8%), ēku būvniecības strādnieki (45,4%), mežkopji un radniecīgas profesijas (41,5%), rakstnieki un citas radošās profesijas (37,6%), būvnieki (37,4%) un sanitārtehniķi (34,8%).
Iespējams nopelnīt vairāk
Aplūkojot nelegālās nodarbinātības iemeslus, visbiežāk minēts, ka tā iespējams nopelnīt vairāk. Uzrādīts arī darba vietu trūkums dzīvesvietā, nepietiekama uzticēšanās sociālo maksājumu sistēmai, priekšstati par sagaidāmo dzīves ilgumu, inflācijas draudi, kā arī zemais izglītības līmenis.
Pētījums parāda, ka uzņēmēji nemaksā nodokļus ne tikai, lai ietaupītu naudu. Viens no svarīgākajiem iemesliem ir administratīvās barjeras jaunajiem uzņēmējiem, kuriem rodas grūtības izprast reģistrācijas procesa formalitātes, ienākumu un izdevumu uzskaiti. Daudzi baidās, ka uzņēmējdarbības deklarēšana radīs soda sankcijas par iepriekšējo darbību. Sastopama arī attaisnošanās, ka nodokļu nemaksāšana ir plaši izplatīta. Viens no iemesliem ir arī nepietiekamā Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas (VDI) ietilpība.
Atspoguļo rajona problēmu
Bauskas rajonā līdz aprīlim VDI, pārbaudot uzņēmumus, konstatējusi četrus gadījumus, kad cilvēki nodarbināti bez darba līguma. Visvairāk nelegāli nodarbināto konstatēts pie Arvīda Vītola – 11, divi nereģistrētie nodarbinātie bijuši SIA “Kalna nami”, bet pa vienam SIA “Misa 96” un “Auto A7”.
Zemgales reģiona VDI Bauskas biroja valsts darba inspektors Andrejs Podnieks apstiprināja, ka pētījumi atspoguļo ne tikai valsts mēroga, bet arī rajona problēmu. Joprojām rajonā ir situācijas, kad ar strādājošiem nav noslēgti darba līgumi. Inspektoram ir jāpierāda, ka konkrētā uzņēmumā darba ņēmēji tiek nodarbināti bez darba līgumiem, ka no algām netiek pilnā apmērā maksāti nodokļi. Šajā gadījumā ļoti svarīgs ir darba ņēmēju atbalsts, jo negodīgi darba devēji ar katru gadu kļūst slīpētāki un jau laikus gatavojas iespējamām pārbaudēm. Dažreiz darba devēji sagatavojuši darba līgumus, bet paraksta tos tikai brīdī, kad uzņēmumā notiek pārbaude. Ir arī tā, ka darba devējs iepriekš vienojies ar strādājošo par rīcību pārbaudes gadījumā. Inspektors piebilst, ka šīs problēmas nepieciešams risināt valsts mērogā, rajonam tas nav pa spēkam.
***
Uzziņai
– 67% nereģistrēti nodarbināto ir vīrieši.
– Bez darba līguma pārsvarā (90% gadījumu) strādā cilvēki, kam nav augstākās izglītības, jaunieši (15 – 24 gadi) un cilvēki pensijas vecumā (65 – 74 gadi).
– 2007. gada pirmajos četros mēnešos, pārbaudot 1285 uzņēmumus, atklāti 1163 nelegāli nodarbinātie. Šajā laikā visvairāk bez darba līgumiem nodarbināto atklāti Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā – 501. Latgalē konstatēti 152 nelegāli strādājošie, Zemgalē – 140, Kurzemē – 139, Ziemeļvidzemē – 81, Austrumvidzemē – 80 un dienvidu reģionā (Ogres, Aizkraukles un Jēkabpils rajonā) – 70 nelegāli strādājošie.
