Piens pēdējos gados kļuvis par tādu produktu, kas raisa diskusijas un neapmierinātību abās pusēs – ražotājos un pārstrādātājos. Šajā rudenī situācija saasinājusies vēl vairāk.
Piens pēdējos gados kļuvis par tādu produktu, kas raisa diskusijas un neapmierinātību abās pusēs – ražotājos un pārstrādātājos. Šajā rudenī situācija saasinājusies vēl vairāk.
Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības “Liepas” īpašnieks Agris Veide uzskata: “Manuprāt, dažu pārstrādes uzņēmumu spēka spiediens uz ministriju un valdību nav korekts. Tirgum ir savi likumi, cena paliek noteicošā.”
Ļoti palīdz kooperatīvs
Ilggadējais lauku uzņēmējs A. Veide “Bauskas Dzīvei” pauda savus apsvērumus: “Zemnieki tika nerroti, maksājot viņiem ļoti maz par izejvielu. Pārstrādātāji ir pieraduši, ka viņi diktē cenu. Tādēļ izveidojās piensaimnieku kooperatīvi, kas atbalsta ražotājus un ļoti palīdz viņiem. Ja salīdzina, kādas subsīdijas attīstībai saņēmuši pārstrādātāji ar ražotājiem sniegto atbalstu, pirmajiem nevajadzētu just pāridarījumu. Padomājiet arī par to, ka uzņēmumi pieder dažām privātpersonām, bet pienu ražo zemnieki, kas ar darbu uztur dzīvību laukos! Es atceros, ka ražotājiem bija sarunas par iepirkuma cenas paaugstināšanu, bet uzņēmumi neieklausījās, tādēļ arī sākās izejvielas ceļš uz Lietuvu. Kaimiņzemes pienrūpniekiem ir izdevies atrast plašāku vietu Eiropas tirgū nekā Latvijas pārstrādes uzņēmumiem. Mēs pārdodam augstas kvalitātes produkciju.”
Agris Veide sadarbojas ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) “Piena ceļš” un ir apmierināts, jo jūt stabilitāti. Viņš atzīst, ka bijis vajadzīgs ilgs periods, lai pateiktu ardievas diviem pārstrādes uzņēmumiem, kas neņēma vērā zemnieku intereses.
Pierādījums ar aprēķiniem
Mežotnes pagasta zemnieku saimniecībai “Vismaņi” pašlaik ir pārdomu periods, kā rīkoties. Anita Vismane skaidro: “Gatavojam aprēķinus par piena ražošanas izmaksām. Viss tiks uzlikts uz papīra, un pēc tam pieteiksim apmeklējumu akciju sabiedrībai “Rīgas piena kombināts”. Mūsu nodoms ir konkrēti raksturot pašreizējos izdevumus, lai pārliecinātu uzņēmumu, kāda iepirkuma cena vajadzīga piensaimniecības pastāvēšanai. Par ekstrakvalitātes pienu būtu jāsaņem līdz 25 santīmiem kilogramā.” Vismaņi pieļauj, ka, nepanākot vienošanos, saimniecība meklēs citu sadarbības partneri, jo vēlas strādāt un nopelnīt, nevis ciest zaudējumus.
Nopērk uzņēmumu
LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece pēc pagājušajā nedēļā notikušās preses konferences, ko organizēja Zemkopības ministrija, negaida pārmaiņas. Viņasprāt, pārstrādes uzņēmumi joprojām neuzskata piena ražotājus par sadarbības partneriem. To raksturo līgumu slēgšanas prakse, kad piena mašīnas šoferis nodod zemniekam dokumentu, kas jāparaksta bez iepriekšējas abu pušu vienošanās.
Pašlaik, kad piens ir deficīts, priekšrocības bauda lielākie piegādātāji, kuri nosaka cenu. I. Aizsilniece pieļauj, ka noteikumi var mainīties par sliktu ražotājam, līdzko piena būs pietiekami. LPKS “Jaunais piens” ir nopircis uzņēmumu “Trikātas siers”. Tas tikai apstiprina faktu, ka zemnieki vēlas teikšanu arī pārstrādē. “Piena ceļam” bijuši piedāvājumi iegādāties uzņēmumus, bet par kādām summām! Tādēļ kooperatīvs nākamajā gadā turpinās strādāt kā līdz šim – vienu daļu produkcijas nodos “Tukuma pienam”, otru daļu vedīs uz Lietuvas pilsētu Rokišķiem.
Kā labāk samērot atbalstu?
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 14. novembrī tikās ar piena nozares pārstāvjiem, lai vienotos par turpmākajiem atbalsta principiem piena nozarē. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas nosaka atbalsta saņemšanas nosacījumus un atbalstāmās aktivitātes lauku attīstības programmas pasākumā “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”. Mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti, veicināt produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu.
Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir izteikusi neapmierinātību. Proti, LOSP uzskata, ka kooperatīvās sabiedrības ir orientētas uz to, lai labumu gūtu lauksaimnieki, tāpēc arī jādod iespēja šīm sabiedrībām attīstīties, nevis tās jāierobežo. Bez kooperatīvu atbalsta mazie lauksaimnieki nevar konkurēt Eiropas Savienības tirgū un justies droši, ka ieguldītie līdzekļi attīstībai neaizplūdīs ārpus Latvijas robežām gadījumā, ja tiek mainīti īpašnieki. Tā kā Latvija atrodas vienotā Eiropas Savienības telpā, tad ikvienam ir tiesības pārdot savu produkciju tur, kur tas ir visizdevīgāk. Skatoties Eiropas Savienības kontekstā, Latvijā piena kā izejvielas cenas nebūt nav augstākās, līdz ar to lauksaimniekiem izdevīgāki tirgus nosacījumi jāmeklē ārpus mūsu valsts robežām.
