Jāņi aizlīgojuši pāri trejdeviņiem kalniem ar kumeļiem, dūkaniem un salniem, caur varavīksnes loku, ko Līgo vakarā varēja aizsniegt gandrīz vai ar roku. Pēteris jau lūko svārku jaunu, lai pret Jāni nepaliktu kaunā.
Jāņi aizlīgojuši pāri trejdeviņiem kalniem ar kumeļiem, dūkaniem un salniem, caur varavīksnes loku, ko Līgo vakarā varēja aizsniegt gandrīz vai ar roku. Pēteris jau lūko svārku jaunu, lai pret Jāni nepaliktu kaunā. Pat vienā ģimenē gadās, ka Jāņi un Pēteri badās. Saeimas ģimene nebūt nav izņēmums, tas labi zināms visiem mums. Ja tribīnē kāpj Jānis Jurkāns, kreisais tribūns, tūlīt vārdu cīniņā metīsies Pēteris Tabūns. Tepat, Bauskas Domē, Jānis un Pēteris katrs citādi domā. Pēterim DUSi pilsētas skatu bojā, Jānis turpretī sajūsmā – o, jā!
Jāņu burvību vēl papardes ziedos mērīs, to filosofi un citi gudrie darīs. Bet nelaimes redzamas kā uz delnas, cik mērenas, cik pavisam melnas. Cik bairīša dzerts stikla un plastmasas pudelēs, cik jāņzāļu plūkts un cik izgulēts. Cik daiļavām meitenes gods laupīts, cik kaisles skaidrākām dienām taupīts.
Solījumus kā no caura maisa kandidāti kaisīt kaisa. Tos visus blociņā ierakstīt vajadzētu, lai nākamos gados viņiem atcerēties palīdzētu, kas nodokļus zemināt solījis, kas šausmās tikai acis bolījis, kas algu trīskārt pacelt gribējis, zinot, ka naudiņu lielu tikai savā nēzdogā sējis. Pensionāriem sasolīts labumu vezums, lai katrs tiektos uz mērķi – vecums. Cits vēsturi aizmirst mums liks, bendes un upuri pie viena pieminekļa tiks. Eiropu turpmāk neveidos nācijas – tautu dalīs pēc seksuālās orientācijas. Pēc 7. oktobra mūs lielas pārmaiņas gaida, bet Neticīgais Toms klusībā tikai smaida.
Pagājusī otrdiena valdībai bija ražīga, tas gan mūs dara tādus kā bažīgus. Atrasti četri miljoni naudas, lai dotētu pasažiervilcienu jaudas. Citādi dzelzceļa vadības kungi biļešu cenu celšot dubultīgi. No pensijām līdz 165 latiem, pēc valdības sēdes datiem, vairs neatvilks nodokli skarbu, un vēl kāds varēs nomest ubaga tarbu.
Visas Latvijas nabagie, astoņdesmit procentu atstumtie, valdība lēmusi arī jums deklarēt savus īpašumus: cik banku seifos likts, kā pie savas būdiņas tikts, cik maciņā turas, cik vēderā duras. Tas esot šīs valdības vēsturisks lēmums, tās nesavtīga darba panākums. Turklāt savdabīgs vēstījums mums – jau sadalīts dūžu laupījums: kas bērniem, vecmāmiņai un sievas mātei, kas jauniemainīto sievu štātei. Dieva un laicīgās varas priekšā nu viņi stāvēs gandrīz vai pliki, tikai ar to, kas mugurā un “iekšās”.
Jau kuro reizi dibinām svēto misiju, Latvijas – Krievijas starpvalstu komisiju. Bij’ savulaik vadībā no mūsu puses Gorbunovs Anatolijs, nupat šo slogu uzņemties Krišjānis Peters solījis. Kādus līgumus slēgs Pirmās partijas vadībā? Redzēsim, cik grūtas būs radības.
Lēsts, ka simttūkstoš ļaužu darbā uz ārzemēm brauks, bet uz Latviju divtik huņņu un hotentotu trauks. Ilgi gaidītā globalizācija jauks kultūras vecas un nācijas. Vainīgos meklēt tad būs par vēlu, un neviena komisija neglābs Latvijas tēlu.
Gaidis Andrejs Zeibots kļūdas armijā vairs nevar labot: no komandiera amata atteicies pats, lai ministram nenokristu ne mats. Par politisku atbildību neesot ne runas, katra partija pie savas taisnības turas.
Valsts prezidentei ar’ taisnība sava, kaut arī tautā vienprātības nav(a) – vai paši savu likteni lemsim un sliesim muguru taisnu, vai klausīsim tikai globālo balsi baisu?
