Uzturoties Amerikā, netālu no Filadelfijas iznākošās avīzes «The Reporter» redakcijā, bija iespējas tikties arī ar turienes latviešiem.
Uzturoties Amerikā, netālu no Filadelfijas iznākošās avīzes «The Reporter» redakcijā, bija iespējas tikties arī ar turienes latviešiem.
Katram savi saistoši dzīvesstāsti, savs skatījums uz Latviju un tās iedzīvotājiem. Īpaša bija ciemošanās Filadelfijas Svētā Jāņa latviešu draudzē.
«Šī draudze ir vienīgā un laikam pēdējā, kas ārpus Latvijas ceļ jaunu baznīcu. Būve iet pilnā sparā. Uzsākts arī vitrāžu projekts, ir ieradusies māksliniece no Rīgas (Sandra Utāne). Varbūt Jums būtu interesanti redzēt, kas pie mums notiek, mūsu cilvēki priecātos Jūs satikt,» tā elektroniskajā vēstulītē Amerikā man rakstīja mācītāja Kristīne Sūna.
Mācītāja
Kristīnei ir 26 gadi, Savienotajās Valstīs par mācītāju viņa strādā divus gadus (izvēlēta konkursa kārtībā), ir Latvijas latviete. Filadelfijas latviešu draudzes mācītāja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē Veco Derību studējusi pie Bauskas iecirkņa prāvesta profesora Paula Žibeika, viņa pazīst Iecavas draudzes mācītāju baušķenieku Aivaru Siliņu.
Ar Kristīni Sūnu sarunājāmies mašīnā, kamēr viņa to stūrēja no mājas līdz draudzes pulcēšanās namam Ņūtaunskvērā (netālu no Filadelfijas), pēc dievkalpojuma – atpakaļ. Draudzē esot ap 200 locekļu, ļoti daudzi gados veci, pie kuriem jābrauc uz mājām. Attālumi lieli, mācītāja pieradusi, vadot auto, klausīties mūziku, domāt, runāt… Mūsu lasītājiem Kristīnes teiktā īss atstāsts varētu šķist interesants:
«Amerikā dzīvot viegli. Šī valsts ir ļoti atvērta pret iebraucējiem, pret dažādām kultūrām un reliģijām. Protams, darbs ar šejienes latviešiem prasa ievērot dažas īpašas lietas, kas Latvijā būtu mazsvarīgas vai arī ir atšķirīgas. Vairākums jaunākās paaudzes mācītāju un arī es uzskatu, ka baznīca ir baznīca, mums ir sava misija, mums nav jānodarbojas, piemēram, ar kultūras dzīves organizēšanu.
Tomēr šeit draudzes locekļiem ir cits skatījums uz to, viņi vēlas baznīcu kā latviešu kultūras un izglītības centru. Mūsu draudzes namā bērniem darbojas sestdienas skola, 30 bērnu te apgūst latviešu valodu, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, protams, arī reliģijas mācību. Draudzē ir savs koris.»
Draudze
Ņūtaunskvērā draudzes pagaidu mājā pirmoreiz ieejot, vispārsteidzošākās šķita dālijas – tieši kā no mana dārza Īslīcē tās būtu tikko plūktas… Bet es taču biju otrpus okeānam. Par puķēm, tāpat kā par kafiju un maizītēm, un daudz ko citu, tur gādā Elvīra Rozītis. «Rozīša kundze atdos pēdējo latviešu baznīcai…» tā viņu raksturo mācītāja Kristīne.
Filadelfijas latviešu draudze uzskata, ka ir vecākā latviešu draudze Ziemeļamerikā, dibināta 1894. gadā. Viņi sadarbojas ar Kuldīgas Svētās Annas draudzi un Bērzes draudzi Dobeles rajonā. Bērzenieku atbalstam pavasarī aizsūtījuši vitamīnus. Palīdzības darbu Latvijai šeit organizē draudzes locekle Dace Gulbe, bet, protams, vai ikviens draudzes loceklis tajā iesaistās, cik un kā vien spēj.
«Kopš 1990. gada sadarbojos ar Latvijas Bērnu fondu un Andri Bērziņu. Esmu Rīgā pat piedalījusies nakts reidos kopā ar policistiem, lai pati savām acīm redzētu bērnu un pusaudžu situāciju. Nu drūmi…» stāsta Dace Gulbe.
Ziemsvētku sprediķis
Lai ikvienu stiprina šīs dažas domas no mācītājas Kristīnes Sūnas iecerētā Ziemsvētku sprediķa:
«Svētajos Rakstos apmēram 360 reizes varam atrast aicinājumu – nebīsties! Inkarnācijas brīnums jeb Kristus piedzimšana iesākas ar vairākkārtējām uzrunām – nebīsties, Marija, nebīsties, Jāzep, nebīstieties gani .. nebīsties no Manis! Dievs atbrīvo cilvēku no bailēm, nevis rada tās cilvēkā!
Katru reizi, kad notiek noslēpumaina un skaista Svētā Gara sastapšanās ar cilvēku, ienākšana un iemājošana cilvēkā, bailēm ir jāpazūd, lai mēs varētu dzīvot kā patiesi, kā brīvi, kā atvērti un apgaismoti cilvēki, kas sevi neienīst, kam no sevis nav kauns un kas no sevis nebaidās. Tā kā Svētajos Rakstos ir vismaz 360 vārdi «nebīsties», tas nozīmē, ka mums katram iznāk vismaz viens «nebīsties» dienā visu gadu. Katru dienu ir kāds brīdis, kurā ir svarīgi dzirdēt, ka mums Kāds saka: lai vai kas notiktu, bet tu nebīsties! Ja mazliet pārveidotu seno Ziemassvētku korāli «Katru gad’ no jauna Kristus bērniņš nāk», tad mēs varētu sacīt: «Katru dienu no jauna” Dieva žēlastība apņem un ietver mūs, un vienīgais, kas ir nepieciešams, lai to piedzīvotu, – drosme meklēt brīvību no visām savām bailēm..»
