Muzikālajā izrādē «Vella kalpi» divas stundas aizrit nemanot. Skatītājiem šajā laikā ir interesanti redzēt, kā aktieri dzied, izpilda lieliski iestudētas dejas, asprātīgos dialogos izspēlē komiskas situācijas.
«Muzikālā teātra 7» vasaras brīvdabas izrādēm nav ilgs mūžs. Jūlija nogalē Saulkrastos iestudējums tika nodots skatītāju vērtējumam, jau sestdien, 23. augustā, Kuldīgā būs pēdējā izrāde. Pirms tam, piektdien, 22. augustā, režisora Voldemāra Šoriņa iestudējums būs skatāms Bauskas pilskalna estrādē.
Meistarīgi iestudētas dejas
Esot pirmizrādē Saulkrastos, patīkami pārsteidza iestudējuma kvalitāte. Uzskaitot pozitīvo, jāuzteic horeogrāfa Alberta Kivlenieka veiktais. Viņa iestudētie deju numuri ir ne tikai oriģināli un interesanti, bet arī tehniski sarežģīti. Lēcieni, pārskrējieni, darbošanās ar virvēm, mucām – tas viss jāiestudē precīzi, nezaudējot dinamiku, kā arī vizuālo pievilcību.
Reti kad brīvdabas izrādēs vērojams tik rūpīgs scenogrāfa veikums. Šoreiz Jānis Jansons radījis Rīgas mūrus un pilsētu, kas slejas teju sešu metru augstumā. Trīs stāvu skatuves dekorācijas izvietotas 20 metru platumā. Kostīmu idejas autors Kārlis Anitens aktieru gotiskām detaļām piesātinātajos tērpos nojaucis robežu starp pagātni un nākotni, tādējādi ļaujot nojaust, ka šis stāsts vienlīdz var norisināties gan 17. gadsimtā, gan šodien.
Trīs zviedru dāmas
Izrāde ir skatāma un klausāma. Līdztekus muzikālajiem motīviem gana vareni skan arī lielgabalu dārdi, gados mazos skatītājus, kā arī pilskalna krauķus varētu satraukt ieroču šķinda un asprātīgā Daniela Rēbusa radīto burvju lādiņu eksplozijas troksnis. Ja vien pirms izrādes godprātīgi būs pastrādājuši skaņu tehniķi, skatītāji varēs baudīt Ata Auzāna kvalitatīvi aranžētās Raimonda Paula dziesmas. Būs populārā dziesma par trim vīriem, kas braši cīnījās, par daiļo krogus meitu, liriski motīvi ieskanēsies vairākās Raimonda Tigula jaunradītajās melodijās.
Iestudējuma «odziņa» ir Zviedrijas karaļa un viņa svītas parādīšanās, piepildot skatuvi ar populārās grupas «ABBA» melodijām. Tā izskan kā gaumīga parodija, kuras galvenās varones ir Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa kolorītās māsas – zviedru princeses Jolanda Suvorova un māsas Legzdiņas.
Mīlestības spēks
Galvenais, protams, ir trīs brašie cīnītāji, trīs vella kalpi. Režisora izvēle uzticēt šos varoņus atveidot jaunajiem aktieriem un mūziķiem ir attaisnojusies. Spilgts, karstasinīgs, muzikāli veiksmīgs un gaišs uz skatuves ir vella kalpu sešinieks – Rūta (Vita Baļčunaite), Andris (Gints Andžāns), Lēne (Helēna Vasiļevska), Ērmanis (Atis Ieviņš), Anna (Samanta Tīna) un Pēteris (Jānis Auzāns). Viņi ir azarta pilni, jo ir iemīlējušies. «Mēs pārāk maz ikdienā novērtējam iemīlējušos cilvēku spēku. Tas ir varens ierocis, ar ko pretiniekam jārēķinās,» stāsta V. Šoriņš. Laimīgi un dulli šie jaunieši «pavelk» līdzi pārējo Rīgas sabiedrību un tracina nodevējus, kuru slepus kaltie plāni saskaras ar gaišu pretspēku.
«Es vēlējos, lai aktieru ansamblim un skatītājam būtu jautri, bet tajā pašā laikā ar šo jautrību tiek stāstīts, kā dzimst tīras un patriotiskas jūtas, nevis uzspiestais patriotisms. Lai būtu jautri, izrādē talkā nāk gan rīdzinieku brīnumieroči – miglas, malduguns un mīlestības bumbiņas, dzīvās uguns liesmas, lāpas un dūmu efekti, pat latgaliešu valoda, kurā runā daži Rīgā ieceļojušie ļaudis,» par iestudējumu stāsta režisors.
Sižets nedaudz «buksē»
Uz skatuves notiekošais daudziem nebūs svešs, jo Rīgas Kinostudijas slavenā filma ir skatīta daudz reižu. Taču nevajadzētu meklēt līdzību sižeta pavedienos, jo Kārlis Anitens ir dramatizējis romānu, uz skatuves izrādot arī dažas citas epizodes. Jāteic, sižeta ritējums ir izrādes vājākā vieta. Tādēļ nav vērts iespringt, meklējot norišu loģisku attīstību. Dažbrīd šķiet, ka vēsturisko notikumu pinekļos sapinies arī pats dramaturgs. Būs pietiekami interesanti, ja atpazīsit galvenos varoņus, līdzdzīvosit viņu piedzīvojumiem un baudīsit kvalitatīvu radošā kolektīva veikumu.
Uz skatuves varēs vērot 32 aktieru un dejotāju ansambli. No «Muzikālā teātra 7» pirmajiem «Vella kalpiem» jaunajā iestudējumā darbojas piecas aktrises, bet tikai viena – Anna Šteina – aizvien spēlē Hermana Samsona sievu Ģertrūdi. Jolanda Suvorova no čigānietes kļuvusi par zviedru princesi Katrīnu, Aīda Ozoliņa no Rūtas pārtapusi par čigānieti, Līga Robežniece no rīdzinieces kļuvusi par pilsētas tirgus saimnieci Bertu, bet Zane Burnicka no Annas pārtapusi par māsu Veroniku.
Pārējās lomās iejutušies aktieri, ar kuriem «Muzikālais teātris 7» veiksmīgi sadarbojies citos projektos. Ērika Eglija būs Cecīlijas lomā, Akvelīna Līvmane atveidos Priori, dramaturgs Kārlis Anitens iejutīsies Rīgas maga Daniela Rēbusa tēlā. Dailes teātra aktieri Juri Kalniņu, šķiet, tikai pēc balss varēs atpazīt Hermaņa Samsona personā. Tas viņam izdevies īsti mūsdienīgs, inteliģents nelietis, kurš cīņā par Rīgas atslēgām jeb patiesībā savu vietu pie jaunās zviedru varas iemet pagrabā ne vien čigānieti, bet arī līdzgaitnieku birģermeistaru un savu sievu Ģertrūdi.
Uz skatuves būs arī Zigurds Neimanis (Birģermeistars Eke), Atis Auzāns (Rīgas cietumsargs un Annas tēvs), Sergejs Ivanovs (krodzinieks Pušmucāns) un citi izpildītāji.
