Netradicionālās lauksaimniecības nozares Vidzemē ir attīstījušās plašāk nekā Zemgalē un arī Bauskas rajonā.
Netradicionālās lauksaimniecības nozares Vidzemē ir attīstījušās plašāk nekā Zemgalē un arī Bauskas rajonā.
Tādēļ Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs un sieviešu klubs «Apvārsnis» rīkoja izbraukumu, lai iepazītos ar alternatīvās saimniekošanas veidiem Valmieras un Limbažu rajonā. Vaidavas pagastā baušķenieces sagaidīja Zeltīte Kaviere, kuras ģimenes bizness ir ārstniecības augi. Uzņēmīgā «Silkalnu» saimniece, atklādama ikdienas grūtumu, rosināja visus ielāgot vienu atziņu: «Ja es gribu, tad es varu.»
Pārdod divas govis un nopērk stādus
1992. gada rudenī Valmieras rajonā 16 interesentu iesaistījās mācībās par ārstniecības augu kultivēšanu un sagatavošanu. No toreizējiem entuziastiem darbojas vairs tikai daži, viņu vidū arī Kavieru ģimene. Ja vien kāds gudro par šīs nodarbes izvēli, tad uz «Silkalniem» droši var braukt pēc padoma. Mācoties un kļūdoties noskaidrots tik daudz nianšu un atklāts visādu svarīgu sīkumu, lai atvieglotu darbu.
Tikai viens piemērs – pēc grāmatās izlasītām gudrībām Kavieri asinszāles stādījumiem izmantoja vagas. Bet tas bija pavisam aplami – kā tad nelīdzenā laukā iestādīto nopļaut? Lai iegādātos šī auga stādus, bija jāpārdod divas govis. Sākumā iedēstīja 0,3 hektārus, tagad asinszāle un raudene aizņem pa hektāram.
Uzticas jauniešiem
Visa Kavieru saime, arī trīs bērni, ir aizņemti ārstniecības augu un arī citu veidu lauku uzņēmējdarbībā. Vasarā palīgos vēl aicina vietējos jauniešus. Zeltīte pārliecinājusies, ka viņi ir izpildīgāki un centīgāki nekā pieaugušie. Saimnieku padomu uzklausa un arī ievēro, ko diemžēl nevar teikt par vecāka gadagājuma strādniekiem. Skolēniem katru dienu samaksā par padarīto, kā arī sagatavo pusdienas. Bērniem nav jāstrādā pilna darbdiena, bet tik ilgi, kamēr viņiem darbs sokas bez piespiešanās.
Šī vasara «Silkalnos» pārliekā mitruma dēļ nav tik veiksmīga kā visas iepriekšējās. Daudz zālīšu nav izžuvušas, tādas samelnējušas nevar būt tirgus prece.
Nevar piedāvāt neesošo
Zeltīte ir diplomēta mežsaimniece. Studiju gados pamatīgi apguvusi botāniku un augu pasaule viņai nav bijusi sveša. Izglītošanās turpināta gan par augiem, gan biznesā. Vidzemniecei pieticis neatlaidības un pacietības, lai iekarotu savu vietu Rīgā, kur ir lielākā un aktīvākā pirktspēja. Viņa secinājusi, ka galvaspilsētas iedzīvotāji ir gatavi iegādāties visu, kas ir īsts. Šajā sakarā vēl pāris atziņu no Z. Kavieres krājuma: nevar iet ne pie viena, kamēr tās preces nav; visi laucinieki caur mārketingu ar dzīšanu jāizdzen.
No «Silkalnos» sagādātajām drogām nekas nav palicis nenopirkts. Zeltīte atcerējās vienu gadu, kad nevarēja pārdot raudeni. Tad izdomāja, ka tā labi izmantojama pirtsslotām. Tās iztirgoja ne tikai Latvijā, bet arī aizveda uz Somiju. Dažādu zāļu slotiņas kļuva par papildinājumu sagatavotajām drogām.
Mulsdama Zeltīte kopā ar draudzeni domājusi par iesaistīšanos respektablajā Lauvu klubā, kas darbojas Rīgā. Sak, kā tādas «lauku peles» pieņems prestižā sabiedrībā. Taču divas vidzemnieces šeit spējušas sagādāt pārsteigumu ar savām nodarbēm. Vienlaikus iegūta informācija par jaunām tirgus iespējām.
Fakti
Valmieras rajona Vaidavas pagasta zemnieku saimniecībā «Silkalni» audzē 26 veidu ārstniecības augus. Vēl vāc arī savvaļā atrodamos un kopā sagatavo 50 nosaukumu drogas.
Lielāko platību aizņem asinszāle, raudene, kumelītes, vijolīte.
Žāvēšanai izmanto nelielu pārvietojamu kalti un aktīvo ventilāciju, kas ierīkota siena šķūnī.
Sadarbojas ar Rīgas Farmaceitisko rūpnīcu, galvaspilsētas aptiekām un mediķiem, pēc kuru pieprasījuma sagatavo arī dažādu drogu maisījumus.
