Arī pie mums laukos ir geji un viņiem līdzīgie. Rīgas pasākumā gan viņus neredzēju. Problēma saasinājusies.
Arī pie mums laukos ir geji un viņiem līdzīgie. Rīgas pasākumā gan viņus neredzēju. Problēma saasinājusies.
Skoloti ļaudis spriedīs zinātniski. Toties man ir milzīga pieredze, jo 55 gadus esmu strādājusi ar bērniem un ne tikai. Vienīgā mūsu pagastā zināmā lesbiete pirms apmēram 40 gadiem nomira no vecuma. Bija lāga dvēsele.
Esmu novērojusi, ka šiem savā dzimumā ieinteresētajiem cilvēkiem ir līdzīga iezīme – viņi nereti vada pašdarbības pulciņus, labprāt piedzīvo pie kāda zemnieka, kuram aug dēli. Nav īpaši naski uz fizisku darbu, bet šo to palīdz – salasa puķītes, glīti ieliek vāzēs, aiziet uz pastu, veikalu un tamlīdzīgi. Visumā tie ir jautri cilvēki ar asprātīgu saldu valodiņu.
Geji un lesbietes mēdz būt arī pedagogu vidū skolās – māca bērniem dejas, vada korus, iestudē ludziņas un tamlīdzīgi. Mēdz ļoti slavēt zēnus (un citkārt meitenes!), uzreiz saskata talantus, ko citi skolotāji nav pamanījuši. Tomēr gadās, ka skolas vadība, nekonsultējoties ar kolēģiem, no šāda pedagoga mēdz atbrīvoties, nesniedzot nekādus paskaidrojumus.
Tradicionāli domājošiem cilvēkiem mēdz nepatikt geju oriģinālais viedoklis. Mammas ātri kļūst niknas un neļauj saviem puikām ēst pieaugušā drauga izmaksātās konfektītes, neļauj braukt individuālās ekskursijās, pēc vēliem sarīkojumiem nakšņot labā vadītāja mājās.
Viņiem ļoti patīk apkampt zēnus. Esmu piedzīvojusi, ka, nesaņemot simpātijas no sava dzimuma, šie cilvēki meklē lopiņus. Vienu laiku manas kaziņas bija pilnīgi apstātas no šāda “drauga”. Sperot soli no mājas laukā, biju spiesta lopiņus vienmēr vest kūtī.
Ir dzirdēts, ka šie citādi domājošie esot kristieši, ejot baznīcā. Tātad lasa arī Grāmatu Grāmatu. Ceru, ka arī ciena tur sacīto. Ja Bībele ir pieejama, derētu pārlasīt dažas vietas, piemēram, 3. Mozus grāmatas 18. nodaļas 22. pantu (par cilvēkiem) un 23. pantu (par lopiem); 5. Mozus grāmatas 27. nodaļas 21. pantu, un tās nav vienīgās Rakstu vietas. Bībelē teikts: “..jūs mirdami mirsiet” (ja tā darīsit), un runa ir pat par nomētāšanu ar akmeņiem. Tāpēc spriežu, ka vecas olas un fekālijas, ar ko primitīvi domājošie aizskāruši citādi domājošos, šoreiz vēl nav tas sliktākais, kas varētu būt.
Par fekālijām ir savs stāsts. Esmu novērojusi, ka homoseksuāliem cilvēkiem tās tīri labi patīk. Lauku ķemertiņā pa dēļu spraugām var viegli tikt klāt produkcijai. Ir nācies redzēt, ka šāds puisis rīta agrumā vai kad saimnieku nav mājās ar zili baltu krūzīti (tikai tādu un ne citādu) lavās pēc nabaga sūdiņa. Sevišķi, ja mājās ir viesojušies jauni puikas. Iztraucēti šajā nodarbē, viņi mūk, pametot krūzīti, bet vēlāk tomēr atgriežas pēc tās. Kur viņi to mantu liek, man nav skaidrs.
Zinātne saka, ka cilvēki līdzinās dzīvniekiem – sevišķi mugurkaulniekiem. Bet vai kāds ir redzējis, ka bullis pārojas ar bulli, āzis ar āzi un tālāk? Uzlec gan govs govij, kad meklējas, bet nekas tālāk nenotiek.
Par to visu domājot, man sāk likties, ka daba saviem spēkiem meklē veidus, kā samazināt iedzīvotāju skaitu uz šīs pārapdzīvotās planētas, lai cilvēkiem nebūtu pēcnācēju. Par to liecina arvien jauni triki: homoseksuāli orientētu cilvēku izrādīšanās – “pride” –, narkotikas, alkohols, iznīcināšanas kāre, kari. Dzimstības palielināšanā tad nelīdzēs arī pabalsti, kurus gan vajag dot parastu bērnu parastiem vecākiem. Bet ja arī valdība atbalstīs šo citādi domājošo maršpropagandu, tauta ies mazumā.
Nevajadzētu sodīt, pat ne nosodīt tos, kuri cenšas izsargāt bērnus un jauniešus no šī absurda. Lai homoseksuāļi priecājas par sevi mājās vai pie dabas krūts, bet ne mūsu skaistās galvaspilsētas ielās. Skatoties televīziju, biju pārsteigta – kur tad pēkšņi interese par Salaspilī nobendētajiem radās gejiem un lesbietēm? Vai tad ir tāda statistika? Skaitļi, fakti?
Varbūt, ja klusēsim, aizsedzoties ar demokrātiju, drīz arī skolās dibinās geju un lesbiešu pulciņus ar teorijas un prakses apguvi. Jaunība ir ziņkāra un alkst piedzīvojumu.
Atceros 50. gados piedzīvoto. Divas man pazīstamas jaunietes šādiem citādi domājošiem atkantēja viņu “pulciņā” ievilktos puišus. Apprecējās un dzīvoja bez īpašām problēmām, var pat teikt – laimīgi. Taču vēl ilgi šīs ģimenes saņēma draudu vēstules no citādi domājošajiem. Bija jālūdz palīdzība milicijai, lai nenotiktu nelaime. Bet tas jau bija tālajos padomju laikos, kad maz ko zinājām no cilvēktiesībām, kur nu vēl no personīgās brīvības.
Tagad demokrātija un mēsli lido pa gaisu.
Tantiņa no laukiem
Saskaņā ar autores vēlēšanos, viņas vārds un uzvārds ir redakcijas ziņā.
