Rundāles pils muzeja speciāliste Jeļena Forsta piedalījās arhitekta Rastrelli 300 gadu jubilejas svinībās Sanktpēterburgā.
Rundāles pils muzeja speciāliste Jeļena Forsta piedalījās arhitekta Rastrelli 300 gadu jubilejas svinībās Sanktpēterburgā. Tās notika ķeizarienes Katrīnas pilī, kas atrodas piepilsētā Carskoje Selo.
Visi ir labi informēti par Rundāles pili
Jeļena Forsta bija vienīgā pārstāve no Latvijas. Svinībās piedalījās ap 150 zinātnieku, piļu muzeju direktoru un sponsoru. Sarīkojuma programmā bija iekļauti zinātniski lasījumi. Uzstājās ievērojami Rastrelli radošās darbības pētnieki. Jeļenai Forstai bija uzticēts lasīt referātu «Rastrelli pilis Kurzemē – daiļrades vidusposms un noslēgums». Pētījuma autors ir Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
«Tas bija liels gods,» atzīst speciāliste. «Imanta Lancmaņa pētījums izraisīja milzīgu interesi. Viņa autoritāte zinātnieku aprindās ārpus Latvijas ir neapstrīdama.»
Jeļenai nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem. Galvenokārt tie skāra šogad Rundāles pilī atvērto izstādi «Kurzeme Eiropā. Hercogs Pēteris, Bīronu nams un Kurzemes leģendas». Lielākā daļa Krievijas mākslas speciālistu apmeklējuši Rundāles pili un sekojuši tās restaurācijas gaitai. Viņi ir labi informēti par izstāžu darbu un citām muzeja aktivitātēm.
Sacerēta romantiska leģenda
Sanktpēterburgā un tās apkaimē atrodas sešas Rastrelli projektētas celtnes. Katrīnas pils ir Rastrelli vērienīgākā būve. Mākslas zinātnieki pili dēvē par baroka stila kulmināciju. Krāšņā, bagātīgi rotātā Lielā zāle pārspējot Zelta galerijas pompozitāti Versaļā. Katrīnas pilij ir valsts muzeja statuss. Veiksmīgi turpinās restaurācija, kam līdzekļus dāsni piešķir Krievijas uzņēmēji.
Rundāles pils projektu arhitekts sāka izstrādāt, būdams 36 gadus vecs. Tas bija Krievijas ķeizarienes Annas favorīta Ernsta Johana Bīrona pasūtījums. Rundāles pils pamatakmens ielikts 1736. gadā, bet celtniecība beigta 1740. gadā. Vienlaikus turpinājās arī Jelgavas pils celtniecība.
Jeļena Forsta uzskata, ka ģeniālā arhitekta mūžs bijis dramatisks, jo Krievijā varu pārņēmusī politiskā elite viņa sasniegumus nav īsti novērtējusi. Romantiska leģenda vēsta, ka 1771. gadā mirušais Rastrelli slepus apglabāts Jelgavas reformātu baznīcas kapenēs līdzās sievai. Pētnieki šo versiju noraida, jo Rastrelli bija katolis, tādēļ maz ticams, ka viņu varētu guldīt reformātu baznīcas kapenēs. Arhitekta atdusas vieta joprojām nav zināma.
Izdod monogrāfiju un apspriež ziņojumus
Ievērojamā arhitekta jubilejas viesiem ticis sagādāts daudz patīkamu pārsteigumu. Katrīnas pils muzejs par godu notikumam atkārtoti izdevis poļu zinātnieka Zigmunda Batovska monogrāfiju «Arhitekts F. B. Rastrelli – par saviem darbiem». Tajā apkopoti dokumenti no arhitekta personiskā arhīva. Grāmata pirmo reizi izdota 1939. gadā. Jeļena Forsta lepojas, ka monogrāfijas eksemplārs tagad glabāsies arī Rundāles pils muzeja bibliotēkā.
Sarīkojuma dalībnieki iesaistījušies vairāku referātu apspriešanā. Pils muzeja speciāliste Sanktpēterburgas Smoļņija klosterī, ko projektējis Rastrelli, apmeklējusi arhitekta jubilejai veltītu izstādi «Rastrelli un ķeizariene Elizabete – baroka laikmets». Tāpat viņa izmantojusi izdevību aplūkot vairākas ekspozīcijas Ermitāžā.
«Sanktpēterburgā pārvarēts sastingums – pilsētas centrā notiek plaši restaurācijas darbi. Ņevas prospektā rekonstruēti vairāki kvartāli, arī Pils laukuma ansamblis drīz atgūs sākotnējo pievilcību,» secina Jeļena Forsta.
