Pagājušajā piektdienā no galvaspilsētas nācās atgriezties ar autobusu. Tas bija piestūķēts pilns.
Pagājušajā piektdienā no galvaspilsētas nācās atgriezties ar autobusu. Tas bija piestūķēts pilns. Par laimi, man bija biļete, kas nodrošina sēdvietu. Paruna saka – nav dūmu bez uguns. Un ceļā Rīga–Bauska pārliecinājos, ka tik tiešām var piesalt pie autiņa loga. Taču ne jau par to šis stāsts.
Apgaismojums busiņā drīz vien tika izslēgts, un nekas cits neatlika, kā ieklausīties pasažieru sarunās. Blakussēdētāja bija sazīmējusi stāvošajos kādu savu paziņu. Kā nopratu no sarunas, abas ir divdesmitgadīgas iecavnieces, un, kā jau vairums studentu, piektdienas vakaros atgriežas mājās. Pārcilātas tika daudzas tēmas – gan draugi Īrijā un Anglijā, gan klases biedri, kas jau izkrituši no augstskolām, protams, arī puiši – kurš ar kādu beibi tagad “tusē”. Blakussēdētājas paziņa ievaicājās, vai viņa nedomājot sestdien uz kultūras namu iet, tur ballīte būšot. Ceļabiedre nedaudz iepauzēja un tad atbildēja, ka viņai riebjas uz turieni iet, jo pilns ar sīkajiem, kuri sarijušies narkotikas. Tas neesot nekāds noslēpums, Iecavā visas lietas notiekot tāpat kā galvaspilsētā – gan špricējas, gan tabletes rij. Paziņa, mājot ar galvu, piekrita. Zinot daudzus, kurus kaifa gūšana novedusi līdz pat smagākajām narkotikām. Pati gan viņa apzinoties, kādu postu tās nodara, un pat domas nekad neesot bijis to lietu pamēģināt.
Dzirdētā saruna lieci nāja, ka jauniešu un, neapšaubāmi, arī pusaudžu tieksme pēc apreibinošām vielām uzņēmusi apgriezienus. Protams, visiem vecākiem gribas ticēt, ka viņu lielais bērns neko vairāk par aliņu nemēģina. Un viņi arī tic. Taču realitāte nav tik rožaina. Vairākums pusaudžu, jauniešu, kuri it kā paši nelieto zālīti vai vēl ko stiprāku, atzīst, ka viņu paziņu lokā baudītāju ir daudz. Vecāki lielākoties ierauti naudas pelnīšanas drudzī un nepamana, ar ko aizraujas viņa dēlēns vai meituks. Apstiprināts fakts, ka daudzus jauniešus nav grūti pielauzt vienreiz pamēģināt “paķert kaifu”. Vajag tikai šo vienu reizi, un būs arī nākamā. Vecāki, iespējams, to pamanīs tikai tad, kad no mājas sāks pazust vētīgas lietas vai nauda no maka.
Narkotikas mūsu valstī ir aktuāla tēma, un neba Bauskas rajons atrodas uz vientuļas salas. Rīgā policija jau paziņojusi, ka šogad nav gaidāma narkotiku lietotāju skaita samazināšanās; izklaides vietās jaunieši arvien vairāk lietošot sintētiskās narkotikas, iespējama arī heroīna izplatības palielināšanās tā cenas krituma dēļ. Tik drūmās prognozēs klausoties, jāatgādina, ka tikai pašam jaunietim vien jāizlemj, ko viņš patiesībā vēlas – ķert kaifu vai dzīvi? Protams, ka arī izglītojošiem pasākumiem un tuvinieku vērībai ir jābūt līdzās.
