Rotveilera šķirnes kucīti Kertiju ģimenē mīļi dēvē par «lielo māsu». Saimnieki, baušķenieku Dzeņu ģimene, stāstīja par neparasto sakritību.
Rotveilera šķirnes kucīti Kertiju ģimenē mīļi dēvē par “lielo māsu”.
Saimnieki, baušķenieku Dzeņu ģimene, stāstīja par neparasto sakritību.
Dzimšanas diena – 1. maijs
“Sunīti pirms astoņiem gadiem kolēģi man uzdāvināja dzimšanas dienā. Tolaik mūsu ģimenē auga dēlēni Rinalds un Emīls, tāpēc kucēnu Kertiju saucām par meitiņu,” atmiņās dalās Sanita. Interesantākais – Kertija ir dzimusi 1. maijā un pagājušajā gadā, tieši 1. maijā, Sanitai pašai piedzima meitiņa Enija. Četrkājainās mīlules statuss mainījās, viņa kļuva par “lielo māsu”.
Attiecībās ar cilvēkiem Kertija ir draudzīga un uzmanīga. Kad Enija bija maziņa un gulēja ārā ratiņos, tad gludspalvainā melne sēdēja blakus un uzcītīgi mazulīti sargāja. Sunim nebija pamata izrādīt greizsirdību, tas saprata, ka ģimenei ir jauns papildinājums. Kertija allaž pamanās atrast brītiņu, kad ar slapjo mēli meitiņu nobučot.
Tagad abas mēdz spēlēt jautras rotaļas. Enija aizmet bumbiņu, un Kertija, lai arī ir “cienījamos” gados, draiski aizļepato tai pakaļ. Dažkārt aiz lieliem priekiem sunītei gadās par stipru zobos saņemt bumbu un, pavisam negribot, tās apaļā forma tiek izmainīta.
Zobos nes avīzes
Kertijas dzīvē bijuši divi posmi. Draiskie mazotnes un jaunības gadi aizritēja vairākstāvu nama dzīvoklī, pārējie tiek skaitīti privātmājā. Kucēna gados Kertijai bija grūti izturēt vienatni. Viņa pamanījās sagrauzt Sanitai dārgus ādas cimdus, ādas kurpes pārvērst par iešļūcenēm. Visjautrākās izdarības bija ar abiem puikām. Fotogrāfijās redzams, kā Emīls ar Kertiju apskāvušies vārtās pa grīdu. Puikas sunītei iemācīja nest augšā uz dzīvokli tukšu atkritumu spaini un no pastkastītes zobos uzstiept avīzes.
Lielā brīvība sākās pirms sešiem gadiem, kad saimnieki pārcēlās uz dzīvi savā mājā. Kustonīte ļoti pārdzīvoja, ka nevar vairs tikt istabā. Tā bija pierasts pa nakti savā interesantajā pozā – uz muguras ar kājām gaisā, galvu uzliekot uz atzveltnes – snaust mīkstā klubkrēslā.
Jau pēc dažām dienām, guļot garāžā, kļuva skaidrs, ka suņa veselībai tikai par labu nāk svaigs gaiss un vēsums. Jāpiebilst, ka arī jaunajā dzīvesvietā Kertija nav aizmirsusi darbiņu. No rīta viņa iet līdzi kādam mājiniekam līdz vārtiņiem. Tad melnītei tiek iedota avīze un sunīte zobos to atnes līdz ārdurvīm. Par darbu, protams, tiek kāds kārums.
Viena dodas peldēties
Suņu meitene ir ļoti apzinīga un prātīga. Karstās vasaras dienās, kad pie Mūsas nav daudz cilvēku, saimnieks Jānis atver vārtiņus un palaiž Kertiju vienu pašu peldēties, iepriekš piekodinot, lai dodas uz upi. Suns to saprot un pēc neilga laiciņa pārrodas mājās pavisam slapjš. Kertija lauž mītu, ka rotveileri ir dusmīgi. Viņa ir ļoti labsirdīga, nevienam nav iekodusi.
Kertija atšķirībā no citiem kustoņiem nebaidās no putekļsūcēja rūkoņas. Ja kāds aicina istabā, kad tiek sūkts paklājs, melnīte uzreiz pieskrien pie aparāta, nostājas tam blakus un ļauj, lai arī viņai spalvu izsūc. Sunītei ļoti patīk mazgāties. Kustonīte pati ielec vannā un pacietīgi stāv uz divām ķepām. Ik pa brīdim pagriež katru sānu, lai Sanita varētu nomazgāt. Kertijai lielākais prieks ir sagaidīt no darba pārrodamies saimniekus. Dažkārt aiz sajūsmas viņa paķer čības un nes pretī.
Sunītei vairākas reizes ir bijuši kucēni. Ar meitu, kas dzīvo kaimiņmājā, ir labas attiecības, abas bieži satiekas. Kertijas bērni sargā daudzu baušķenieku namus.
