Bauskas kinoteātris «Uzvara» 12. septembrī – 5. pagalmu svētkos – būs atvērts visu pēcpusdienu, aicinot pilsētniekus un ciemiņus piedalīties speciālā kultūras programmā. Šo iespēju sagādāja biedrība «Bauskas vecpilsēta». Tās izstrādātais projekts «Mijkrēslis ar karaļiem» saņēma Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu un Zemgales plānošanas reģiona atbalstu.
Ēka ar kultūrvēsturisku vērtību
Filmu demonstrēšanu kinoteātrī pārtrauca 2002. gadā, bet 2004. gadā iestāde tika likvidēta. Kopš tā laika nams netiek izmantots. Biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētājai Ievai Bronko-Pastorei ir optimistiska ziņa, ka namu nesen iegādājies vietējais uzņēmums ar labu reputāciju. Akcija kinoteātrī tiek rīkota ar mērķi pievērst uzmanību vecpilsētas kultūras objektiem.
Mazpilsētā atjaunot kino demonstrēšanas tradīciju tehnoloģiju laikmetā ir neiespējami, taču salīdzinoši labā tehniskajā stāvoklī esošā ēka būtu jāpielāgo citiem ar kultūru saistītiem mērķiem, uzskata kinoteātra «Uzvara» bijušais direktors Dzintars Kļava. Viņš uzsver, ka pēc tipveida projekta 20. gadsimta 50. gados būvētais nams ir unikāls un atšķiras no līdzīgām šī perioda celtnēm Latvijā. Ēkas tips ilustrē tā dēvēto Staļina klasicismu, kurā nojaušamas atsauces uz sengrieķu tempļu arhitektūru.
Kinoteātra interjera elementus zālē un vestibilā ir veidojis tēlnieks Mārtiņš Zaurs, kuru šogad pieminam 100. jubilejā, bet griestu un sienu dekoratīvo apdari veica amatiergleznotājs Mārtiņš Mazurs. Abi ir novadnieki. Tēlnieks dzīvoja Mežotnes, bet gleznotājs – Vecsaules pagastā. Kinoteātra vēsture, filmu demonstrēšanas un skatīšanās tradīcijas Bauskā nav pētītas un apkopotas, tādēļ ir liels prieks par biedrības «Bauskas vecpilsēta» iniciatīvu, teic Dzintars Kļava. Tagad viņš ir SIA «Vides serviss» speciālists.
Izstāde un atmiņu stāsti
Bauskas kinoteātrī 12. septembrī ir paredzēta saistoša programma. Tiks demonstrēts projekta darba grupas šovasar veidots dokumentāls videomateriāls, kurā ietvertas sarunas ar kinoteātra bijušajiem darbiniekiem. Tiks izrādīta arī vēsturiska hronika no Valsts kinofotodokumentu arhīva krājuma par kinoteātra atvēršanas svinīgo ceremoniju 1954. gada 12. septembrī.
Foajē varēs aplūkot izstādi par kinoteātra vēsturi un tēlnieku Mārtiņu Zauru. Notiks ļoti interesanta kinozinātnieka Agra Redoviča lekcija, kam sekos triju mēmo filmu demonstrācija no Eiropas kino klasikas zelta fonda. Muzikālo pavadījumu – klavieres – spēlēs tapieris Gints Žilinskis.
Projekta darba grupas veikums ir pirmais solis kinoteātra vēstures apzināšanā. Būtu labi, ja padziļinātu izpēti turpinātu profesionāļi, kam ir lielākas iespējas un pieredze nekā nevalstiskai organizācijai, spriež projekta dalībnieki.
Pateicas bijušajiem darbiniekiem
Biedrība «Bauskas vecpilsēta» un videomateriāla veidotāji pateicas kinoteātra «Uzvara» bijušajiem darbiniekiem Dzintaram Kļavam, Intai Vītoliņai, Oļģertam Misēvičam, Dzidrai Ružai un tēlnieka M. Zaura meitai Mārai Puķītei par atsaucību, ieinteresētību un entuziasmu. Viņu atmiņu stāsti palīdzēja radīt priekšstatu par kultūras iestādes specifiku, darba organizāciju, filmu repertuāra veidošanu, pieprasījumu, padomju perioda ideoloģiskajām nostādnēm, skatītāju interesēm. Tās ir ļoti vērtīgas personiskas liecības, bez kurām nebūtu iespējams rekonstruēt kinoteātra darbības piecu desmitgažu kopainu.
Baušķeniece Inta Vītoliņa kinoteātrī «Uzvara» strādāja no 1976. līdz 2004. gadam. Pēc kinoteātra slēgšanas 2002. gadā viņa palika vienīgā darbiniece – direktora pienākumu izpildītāja. Inta divus gadus kārtoja iestādes dokumentāciju. Kinoteātra arhīvu un atslēgas viņa nodeva Bauskas pilsētas domei. Vēlāk nams nokļuva privātīpašumā.
Vieno kopīga aizraušanās
Inta Vītoliņa stāsta: «Man bija 14 gadu, kad sāku kino darbinieces gaitas. Mums, jauniešiem, kuri aktīvi apmeklēja bērnu seansus, kinoteātra vadība atļāva svētdienās un vasarā strādāt par biļešu kontrolieriem un noskatīties filmas par brīvu. Biju ļoti priecīga un nolēmu, ka turpināšu darbu šajā nozarē. Man bija 16 gadu, kad saņēmu pirmo darba grāmatiņu. To man izsniedza kinoteātra direktors Pēteris Saulītis – Bauskā pazīstamākais poligrāfijas speciālists. Neilgu laiku viņš vadīja kinoteātri, tad atgriezās savā profesijā. Vēlāk kļuvu par filmu kustības redaktori. Mans pienākums bija sagatavot repertuāru. Braucu uz Jelgavu, kur tolaik bija kinonomas reģionālais centrs, izvēlējos filmas, gatavoju pārskatus par seansu apmeklējumu un ieņēmumiem.»
Kinoteātrī bijis fantastisks kolektīvs. I. Vītoliņa atceras, ka visus vienojusi aizraušanās ar kino, kolēģi ļoti mīlējuši savu darbu, cits citu atbalstījuši un piedalījušies visdažādākajos kino nozares pasākumos Bauskā un reģionā. Kinoteātrī strādāja vairākas ģimenes – kinomehāniķi brāļi Zigurds un Andris Gobiņi, Viktors un Jānis Gaiļi, dzīvesbiedri Gunārs un Dzintra Vildes, Andrejs un Dagmāra Lazdiņi, Melita un Juris Beķeri, Voldemārs un viņa dēls Arnis Sirmanis.
«Brīvajā laikā braucām obligātajās kartupeļu talkās uz Skaistkalni, piedalījāmies nozares sporta spēlēs, kinoteātrī rīkojām skaistas balles un vienreiz pat kāpām Himalajos – ne jau virsotnēs, bet priekškalnēs. Manas un, domāju, arī daudzu kolēģu dzīves skaistākie gadi pagāja Bauskas kinoteātrī,» atmiņās dalās Inta Vītoliņa.
