Ķiploku zupa pusdienās sasildīs un uzmundrinās, piemēram, pēc kartupeļu stādīšanas vējainā dienā. Zupu var pagatavot iepriekš un sasildīt pirms ēšanas.
Ķiploku zupa pusdienās sasildīs un uzmundrinās, piemēram, pēc kartupeļu stādīšanas vējainā dienā. Zupu var pagatavot iepriekš un sasildīt pirms ēšanas.
Viras pagatavošanai nepieciešama prāva ķiploka galviņa (nevis daiviņa!), viena kārbiņa (250 g) liellopa gaļas konservu (līdzīga «Tūristu brokastīm»), 2 ēdamkarotes tomātu mērces, viens burkāns, kartupeļi, augu eļļa, sāls, daži piparu graudiņi un vismaz viens klaips baltmaizes ķieģelīša.
Ķiploku nomizo, sasmalcina un katlā uz lēnas uguns apcep, pievieno sarīvētu burkānu, piparus, mazliet pasautē, pēc tam pievieno sagrieztus kartupeļus (daudzums atbilstošs ēdāju skaitam) un pielej visu paredzēto ūdens daudzumu. Kad saknes kļuvušas mīkstas, zupā liek liellopu konservus, ļauj uzvārīties, izmaisa, pagaršo, pievieno sāli un tomātu mērci. Baltmaizes klaipu sagriež kubiciņos un uz pannas eļļā apcep. Katrs ēdājs savā šķīvī ber sagrauzdēto baltmaizi un virsū lej karsto zupu. No zaļumiem pievieno tikai pētersīļus, jo lociņi «nojauc» ķiploka garšu.
Šo zupu var vārīt arī bez gaļas, izmantojot sauso buljona koncentrātu un sarīvētu sieru. Pagatavošanas process tāds pats kā iepriekš, arī maize jāapcep. Kad zupa ielieta šķīvjos, katrs savā karstajā virā ieber krietnu ēdamkaroti smalki sarīvēta siera. Šāda zupa jāēd lēni, izbaudot tās garšu.
Pēc pusdienām noteikti gribēsies padzerties. Apmēram trim litriem novārīta atdzesēta ūdens pielej no diviem citroniem izspiestu sulu, pieliekot cukuru pēc garšas un ledus gabaliņus.
