Vismaz nedēļu jau tek kļavu sulas, kas ir saldākas nekā bērziem, un tās noteikti jādzer tagad, kamēr svaigas, uzglabāt kā bērzu sulas tās nevar.
Jaunsaulietis Zigurds Ūdris Bauskas novada Vecsaules pagastā pirmo tekni savas mājas kļavā ierīkojis 24. februārī, un pēc pāris stundām jau teju litrs veldzējošās, saldenās sulas bija satecējis. Viņš «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka, visticamāk, kļavu sulu var iegūt līdz ar atkušņa pirmo dienu, bet tas parasti neienāk prātā, ja pirms pāris dienām vēl bijis kārtīgs sals. Jaunsaulietis novērojis, ka līdzīgi pēc apjoma un netālu augoši koki mēdz būt atšķirīgi savā dāsnumā ar sulu – ja no viena koka pil pa-skopi, ir vērts ieurbt otrā.
Sestdien, 27. februārī, īsi pirms pusdienas laika Bauzes tirgus placī kļavu sulas tika piedāvātas uz diviem galdiem. Viena litra pildījumā par 1,2 eiro varēja nopirkt pēdējo pudeli sulas, kas bija atvesta no Dāviņu pagasta Pelēķu mājām. Citā vietā piecu litru tilpumā sulas maksāja 5 eiro. Tirgotāja no Mežotnes pagasta pastāstīja, ka dienas laikā no viena koka var iegūt apmēram 5 litrus sulu. Taču tas ik dienas mainās atkarībā no gaisa temperatūras. Kļūstot arvien siltākam, tecēšanas intensitāte mazinās. Viņa arī novērojusi, ka mazāk sulas dod vecākie koki.
Kļavu sulas ir saldākas par bērzu sulām, un ne velti kanādieši tās izmanto, lai vārītu tradicionālo kļavu sīrupu. Mājas apstākļos gan tas sanāktu diezgan dārgi, bet neiespējami nav. Vajag daudz sulas, jo cukura daudzums nav liels – parasti ap 3%. Dažādiem kokiem tas atšķiras atkarībā no tā, kādā vietā kļava aug, – sula var būt saldāka un ne tik salda, dažkārt ir pat 10% cukura, skaidro uztura speciālisti.
Vislabāk šo sulu dzert svaigu. Kļavu sulā nav daudz vitamīnu, bet ir minerālvielas, enzīmi, un tās lieliski attīra organismu, stimulējot sārņu izvadīšanu, uzlabo vielmaiņu. Vairāki avoti vēsta, ka ar šo sulu jāmazgā seja. Kļavu sula nāk par labu arī ādai.
Der atcerēties, ka kļavu sulas neraudzē kā bērzu sulas. Tās dzer tikai svaigas, jo vēlāk kļūst glumas. Bērzu sula vēl uz Jāņiem var kalpot limonādes vietā, kļavu sula dzerama vien pāris nedēļu pavasarī.
Tā kā kļavu sula ir cukura un minerālvielu avots, kas kokam nepieciešams lapu plaukšanai un ziedēšanai, a/s «Latvijas Valsts meži» speciālisti iesaka domāt ne vien par veselīgo kļavu sulu ietekmi uz cilvēka organismu, bet arī par pašu koku. Nevajadzētu kļavai atņemt pārāk daudz enerģijas. Katrs urbums kokam rada mehānisku bojājumu, pa kuru var iemājot dažādi mikroorganismi, kas izraisa koksnes iekrāsošanos un vēlāk trupi. Svarīgi, lai urbums nav pārāk dziļš. Kad sulas satecinātas, tas pareizi jāaiztaisa.
«Latvijas valsts mežu» apsaimniekotajās teritorijās drīkst urbt tikai pašpatēriņa vajadzībām vienā kokā. Urbšanas vietā (līdz 50 centimetriem no zemes) koka diametram jābūt vismaz 40 centimetru, turklāt urbums jāveido ne dziļāk par pieciem centimetriem, jo sula tek gar koka mizu, ne no kodola. Kad sula iegūta, urbums obligāti jāaiztaisa. To veic ar koka tapu, kas atbilst urbuma diametram vai ir nedaudz lielāka, skaidrots www.lvm.lv.
