Pasaules prese, kas nereti apsveikusi katru jaunu sasniegumu klonēšanas jomā, pievēršas kādam pētījumam, kura rezultāti varētu darīt domīgus pat dedzīgākos šādas dzīvu būtņu vairošanas metodes piekritējus.
Pasaules prese, kas nereti apsveikusi katru jaunu sasniegumu klonēšanas jomā, pievēršas kādam pētījumam, kura rezultāti varētu darīt domīgus pat dedzīgākos šādas dzīvu būtņu vairošanas metodes piekritējus.
Proti, speciālisti noskaidrojuši, ka aita Dollija, kas iegājusi pasaules vēsturē kā pirmā dzīvā būtne, kas klonēta no pieauguša dzīvnieka, noveco daudz straujāk par savām sugas māsām. Ārēji gan Dollija izskatās parasta veselīga aita, bet, analizējot klonētā dzīvnieka hromosomas, pētnieki atklājuši, ka gēnu līmenī viņa ir aptuveni sešas reizes vecāka, nekā tam vajadzētu būt pēc viņas «dzimšanas» datiem.
Kā uzsver klonēšanas pretinieki, procesi, kas norisinās ar Dolliju, uzskatāmi par «ģenētisku bumbu ar laika degli», kam var būt dramatiskas sekas.
Novirzes no normas atklājusi zinātnieku komanda, kurā darbojas arī speciālisti no grupas, kas piedalījās Dollijas klonēšanā.
Jaunais atklājums liek izturēties pret klonēšanas sasniegumiem piesardzīgi.
