Čenstohovas klosteris Polijā ir svētceļnieku iecienītākā vieta Austrumeiropā. Tas atrodas apmēram 200 kilometru uz dienvidiem no Varšavas. Klostera apmeklējums iekļauts arī vairāku Latvijas tūrisma firmu maršrutos.
Čenstohovas klosteris Polijā ir svētceļnieku iecienītākā vieta Austrumeiropā.
Tas atrodas apmēram 200 kilometru uz dienvidiem no Varšavas. Klostera apmeklējums iekļauts arī vairāku Latvijas tūrisma firmu maršrutos. Pagājušajā nedēļā Jelgavas reģionālais pieaugušo izglītības centrs interesentiem rīkoja braucienu uz katoļu svētvietu. Tajā piedalījās arī daži baušķenieki.
Paulīnieši apmetas Skaidrajā kalnā
Ziņas par apdzīvotu vietu Vartas upes krastā hronikās parādās vēl 13. gadsimtā. Sākotnēji tā dēvēta par «ērgļa ligzdu», vēlāk nosaukta par Čenstohovu.
Paulīniešu ordeņa mūki, kuri atceļoja uz Poliju 14. gadsimta beigās, miestiņu nosauca par Jasna Gora (Skaidrais kalns). Mūsdienās šis variants jau angliskots, tādēļ izkārtnēs un reklāmās nereti sastopams mazliet dīvains uzraksts «Claramontana».
Polijā, tāpat kā citās lielās katoļu zemēs, tradicionāli darbojušies vairāki mūku ordeņi jeb kopienas. Tie atšķiras pēc regulas jeb iekšējās kārtības normām, stāstīja Krakovā sastaptais latvietis Valdis Drīksna. Viņš mācās Jāņa Pāvila II Teoloģiskās akadēmijas filiālē – Krakovas paulīniešu mūku ordeņa garīgajā seminārā.
Ordeņi tiek saukti to dibinātāju vārdos. Paulīniešu kopienas izveidotājs ir svētais Pāvils no Tēbām (Ēģipte), kurš dzimis 230. gadā. Ungārijas un bijušās Dienvidslāvijas teritorijā paulīniešu ordenis nostiprinājās 13. gadsimtā. Pirmais paulīniešu klosteris Polijā tika nodibināts Krakovā, kur tas, gluži tāpat kā citu ordeņu klosteri, darbojas joprojām. Latvijā paulīniešu kustība nav kļuvusi populāra. Ordenim pieder atsevišķi mūki, taču kopiena nepastāv, skaidroja Valdis Drīksna.
Brīžiem zūd realitātes izjūta
Klostera ansamblis, kas paveras apmeklētāju skatieniem, izveidots 18. gadsimtā. Teritoriju norobežo vecie cietokšņa mūri. Iekšpusē atrodas galvenā bazilika, vairākas nelielas baznīcas, ko poļi dēvē par kapelām, Polijas karaļu dārgumu glabātava, Bruņinieku zāle, muzejs, klostera bibliotēka un administratīvās ēkas.
Uz paugura virsotni ved Krusta ceļš. Katrā pieturvietā svētceļnieki ierauga skulpturālu grupu, kas vēsta par Kristus ciešanu ceļu uz Golgātu. No augstākā skatupunkta paveras plaša panorāma. Arhitektūras ansambļa pakājē iekārtots milzīgs laukums, kur katoļu svarīgākajos svētkos pulcējas simtiem tūkstošu ticīgo. Kardināli, bīskapi un priesteri viņus uzrunā no saliekamu konstrukciju tribīnes, kas atrodas kalna galā.
Čenstohovas klostera visas celtnes ir baroka stila izcili paraugi. Tām nepiemīt barokam raksturīgā smagnējība, lai gan interjeru dekoratīvā apdare sākotnēji šķiet pārbagāta. Baznīcas ir gaišas un augstas, gaiss tajās vibrē, un brīžiem pat zūd robeža starp reālo un ireālo. Tā vien šķiet, ka neskaitāmās skulptūras, ornamenti un svēto tēli nav materiāla, bet citas substances – gara – veidojumi.
Grib ieraudzīt Dievmātes svētbildi
Mani iepriekšējie priekšstati par to, ko cerēju ieraudzīt Čenstohovā, izrādījās gaužām aplami. Biju iedomājusies, ka vienatnē klīdīšu pa drūmām, askētiskām cellēm, pustukšiem dievnamiem un filosofiski prātošu par dzīvi.
Ieraudzītais pilnīgi izdzēsa iztēles «gleznas», nesagādājot pat mazāko vilšanos. Čenstohova atgādina senās Bābeles torņa pakāji. Neskaitāmi tūkstoši dažādu ticību, rasu un paaudžu cilvēku no visas pasaules par svētceļojuma mērķi izvēlējušies lielāko Polijas klosteri. Automašīnu stāvvieta ir vismaz triju «Daugavas» stadionu plašumā, un tā nemēdz būt tukša ne dienu, ne nakti.
Kas ceļotājus vilina uz šejieni? Tā ir slavenā Čenstohovas Dievmāte, brīnumdarītāja, dēvēta par «Melno madonnu». Viņai par godu klosterī uzcelta baznīca, kuras altārdaļā atrodas Dievmātes svētbilde. Baznīcas sienas vienlaidus noklātas ar brīnumaini izdziedināto dāvātajām relikvijām – dārgmetālu krucifiksiem un sirdīm, rožukroņiem un šķietami neiederīgām lietām, piemēram, zobu protēzīti.
Brīnumainās mistērijas kapelā
Leģenda vēsta, ka «Melno madonnu» uz tumša koka dēlīša gleznojis evaņģēlists Lūkass. Jaunākie mākslas zinātnieku pētījumi liecina par ikonas piederību Bizantijas 6. – 9. gadsimta glezniecības skolai. Uz paulīniešu klosteri Čenstohovā svētbilde atvesta 1382. gadā, un vēsts par tās brīnumdarītājas spējām izplatījusies pa visu Eiropu.
Bauskas Kristīgās pamatskolas pasniedzēja Irina Vasiļjeva stāsta, ka Čenstohovas dievmāti godā arī pareizticīgie. Svētbildes precīza kopija glabājas Sanktpēterburgas Reliģijas muzejā, kas atrodas Kazaņas katedrālē Ņevas prospektā. Irina teic, ka ikviens kristietis sapņo iegādāties kaut vai pašu necilāko kartīti ar «Melnās madonnas» attēlu.
Lai Dievmātes kapelā piekļūtu tuvāk altārim, šķiet, vajadzētu pavadīt nomodā visu nakti. Pulksten piecos no rīta, kad sākas pirmais dievkalpojums, baznīciņa ir pārpildīta, bet pēc stundas svētceļnieki jau stāv arī sānejās un pagalmiņā. Ik rītu šajā laikā sākas svētbildes atvēršanas liturģija. Tiek noņemts ar dārgakmeņiem rotātais ikonas zelta apkalums, atklājot svētbildi ar madonnas skumjo seju. Pulksten 12 madonnas tēls tiek aizklāts, lai dienas ritējumā svētbildi atkal atvērtu divas reizes.
Rīta liturģiju vada vairāki priesteri. Tā notiek saskaņā ar seno tradīciju, kurā svarīga loma ir dziedājumiem un rečitatīviem. Čenstohovas dievnamu akustika ir lieliska. Priesteru labi skolotās balsis paceļas līdz baznīcas velvēm un kā sargājošs plīvurs nolaižas pār visiem ceremonijas dalībniekiem.
Labi organizēta infrastruktūra
Draudzēm piederošie svētceļnieki, kuri uz Čenstohovu dodas grupās, var apmesties labiekārtotā un plašā motelī. Tas atrodas pāris soļu no ieejas klosterī. Motelis celts ar Romas pāvesta Jāņa Pāvila II atbalstu un svētību, kā arī nosaukts viņa vārdā. Blakus autostāvvietai iekārtots kempings. Maksa par naktsmītni ir simboliska, taču vietas ieteicams rezervēt iepriekš.
Individuālajiem ceļotājiem ir pietiekami daudz iespēju pavadīt nakti industriālās Čenstohovas pilsētas nelielajās viesnīcās. Tuvākās apmešanās vietas atrodas trīs četrus kilometrus no klostera.
Aiz svētvietas vārtiem rit gluži parasta dzīve. Nelieli, ikvienam bez grūtībām izpildāmi ierobežojumi attiecas tikai uz klostera teritoriju. Šeit nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus, smēķēt un skaļi sasaukties. Ārpus klostera katrs var pavadīt laiku pēc saviem ieskatiem, apmeklēt bārus, ātro uzkodu kafejnīcas, suvenīru bodītes. Sakrālo priekšmetu kopijas, atklātnes, svētbildes un grāmatas pārdod arī tirdziņā pie autostāvvietas, tomēr piemiņas lietas labāk iegādāties klostera suvenīru veikalā. Tās būs mazliet dārgākas, toties daudz kvalitatīvākas.
Ceļojumā uz Čenstohovu piedalījās arī individuālā uzņēmuma «Bauskas tūrists» speciāliste Ieva Kārkliņa. Viņas mērķis bija maršruta izpēte. Ieva cer, ka drīzumā arī baušķeniekiem būs iespēja doties organizētos grupu ceļojumos uz paulīniešu ordeņa klosteri.
