Šogad apgādā «Preses nams» izdotā enciklopēdija «Latvijas pilsētas» iepriecina ar apjomu, informācijas bagātību un labu poligrāfisku izpildījumu.
Šogad apgādā «Preses nams» izdotā enciklopēdija «Latvijas pilsētas» iepriecina ar apjomu, informācijas bagātību un labu poligrāfisku izpildījumu.
Šāda veida iepriekšējais izdevums bija iznācis tikai mūsu gadsimta 30. gados. 590 lappušu biezais sējums turpmāk varēs kalpot par informācijas avotu gan Latvijas pilsētu apceļotājiem, gan skolēniem, mācoties mūsu zemes ģeogrāfiju un vēsturi. Tālab Bauskas Domes dāvinātās enciklopēdijas pilsētas skolām ir uzskatāma par ļoti vērtīgu dāvanu.
Pārsteidz autoru paviršība
Tomēr, izlasot 10 lappušu garo informāciju par Bausku, nākas izteikt arī kritiskas piezīmes par tās saturu. Mūsu novada apdzīvotības ilgums ir samazināts. Minēts, ka tas bijis apdzīvots vidējā akmens laikmeta beigās. Jāpiebilst, ka arheoloģiskās liecības norāda uz apdzīvotību senākā akmens laikmeta beigās. Vecākā apmetne Pilskalnā ir datēta ap 1. gs. pr. Kr., lai gan atradumi norāda uz aptuveni pusotru tūkstoti gadu senāku apdzīvotību. Enciklopēdijā var izlasīt, ka Vartbergas Hermaņa hronikā esot rakstīts par Bauskas veidošanos, lai gan minētā hronika ir tapusi aptuveni 70 gadu pirms pils celtniecības sākuma. Hronikās Bauskas pils esot saukta «Bowsenborch». Jāpiebilst, ka tolaik lietoja arī citus apzīmējumus: «Bauskenburg», «Boszenborch», «Pawszcke» un tamlīdzīgi. Acīmredzama pretruna atrodama divos apgalvojumos: «1584. gadā sākās Bauskas izbūve tagadējā vietā. Vecais miests panīka un tā teritorija nokļuva Ķirbaku māju saimnieka īpašumā» un «Sv. Ģertrūdes baznīca.. reizē ar visu miestu 1584. gadā nojaukta». Kādā citā vietā pieminēts, ka hercogs Gothards Ketlers licis atvērt skolu pēc pilsētas pārcelšanās uz tagadējo vietu, bet citviet minēts, ka skola jau ir bijusi Vairogmiestā. Interesants apzīmējums izmantots pils jaunākajai daļai – «jaunākā piebūve».
Teikums: «Ziemeļu karā, kad Bausku bija ieņēmuši zviedri, 1706. gadā krievi pili uzspridzināja» maldina lasītāju, jo var saprast, ka krievu karaspēks varonīgās cīņās uzspridzinājis pili ar visiem zviedriem, nevis, bēgot no tiem, uzspridzinājis pašu pamesto nocietinājumu. Nepatiess apgalvojums ir: «1812. gadā Napoleona I sabiedroto prūšu armija ceļā uz Maskavu ieņēma un postīja visu Kurzemi». Pirmkārt, prūšu armijas mērķis bija Pēterburga, nevis Maskava, otrkārt, Prūsijas vācieši gluži labi sapratās ar Kurzemes noteicējiem – vācu muižniekiem –, tālab nekādi dižie posta darbi netika veikti. Citviet pieminēti monarhi, kas bijuši Bauskā. Var izlasīt tikai teiku par mūsu pilsētu apmeklējušajiem Pēteri I un Augustu II Stipro, bet nav minēts Kārlis XII, kurš pašrocīgi vadīja pilsētas nocietinājumu rekonstrukcijas darbus.
Neprecīzi traktēti 20. gadsimta notikumi
Arī 20. gadsimta notikumu atspoguļojumā ir daudz kļūdu un nepilnību. Nav pieminēta neatkarīgās Latvijas pirmo varas iestāžu veidošanās Bauskā 1918. gada nogalē, toties lielinieku valdīšanas laiks mūsu pilsētā ir paildzināts par diviem mēnešiem – līdz 1919. gada 22. maijam. Vēstures izklāstā Latvijas Republikas pirmajiem 20 neatkarības gadiem veltīts tikai viens teikums. Nav arī ziņu par padomju okupāciju 1940. gadā un tai sekojošām represijām pret baušķeniekiem. Iznāk, ka uzreiz pēc pirmās neatkarības perioda sākās nacistiskās Vācijas okupācija. Starp Bauskas aizstāvjiem 1944. gada kaujās nav pieminēts Bauskas atsevišķais bataljons un vācu vienības. Nevar piekrist rakstītajam, ka «XX gs. 1. pusē celtniecība attīstījās galvenokārt jaunā teritorijā pilsētas D un DA daļā Mēmeles krastā», jo tolaik jaunā apbūve tika veidota starp tagadējo vecpilsētu un Mūsu. Nevar arī rakstīt: «tirgus laukums (bij. Rātslaukums)», jo Rātslaukumu šādi sauc tikai tagad, senākais nosaukums bija Tirgus laukums.
Citas maldinošas ziņas
Arī par mūsdienu Bausku ir atrodamas daudzas neprecizitātes. Izbrīnu izsauc rakstītais par katoļu baznīcu: «apkārt baznīcai mūra žogs», lai gan tur joprojām redzama dzelzsbetona stabu balstīta koka dēļu sēta. Patiesībai neatbilst informācija par Bauskas pilī vasaras mēnešos aplūkojamo ekspozīciju, jo tādu iecerēts ierīkot tikai nākamgad. Acīmredzama aritmētikas nezināšana slēpjas teikumā: «Izglītību Bauskā jaunā paaudze var apgūt četrās skolās – kristīgajā sākumskolā,.. Bauskas pamatskolā un trijās vidusskolās (divās dienas un vienā vakara)». Pieminētas ir arī sporta un mūzikas, bet aizmirsta mākslas skola. Izlasot frāzi «baušķenieku teātris 1994. gadā atzīmēja pastāvēšanas 35 gadu jubileju», varētu domāt, ka tas ir iznīcis, nesagaidot 40 gadu jubileju. Vēl minēts, ka Codes pagasta «Elektriķos» atrodas tehnikas muzejs, bet pilsētas vecajos kapos apglabāti 1766 kritušie sarkanarmieši. Bauskas mācītājs Turss-Tūrs tiek dēvēts par G. Tūru-Turinu, rakstā «Izglītība, sabiedriskā un kultūras dzīve» liela daļa teksta veltīta aptiekām, slimnīcām, nespējnieku namam un pat cietumam.
Grafiski attēlotajās Bauskas iedzīvotāju nacionālā sastāva maiņās pieļautas vairākas kļūdas. 1897. gadā, piemēram, ebreju skaits minēts 1000 personu, bet patiesībā viņu bija 2745. Arī pievienotajā pilsētas kartē ir nepareizi iezīmēta Vītolu iela, kā arī Lauksaimniecības mašīnu muzejs (te saukts par tehnikas muzeju).
Lai gan kritisku piezīmju ir padaudz, tomēr, ievērojot pieļautās kļūdas, šo izdevumu var izmantot kā diezgan labu izziņas materiālu.
