Pagājušā mācību gada izskaņā četras Bauskas novada latviešu valodas skolotājas sāka domu apmaiņu par latviešu valodu, par problēmām tās apguvē skolā.
Bauskas Valsts ģimnāzijas pasniedzēja VIJA CERUSA turpina sākto diskusiju, uzmanību pievēršot jauniešiem, kuri beidz vidusskolu, kā arī valodas kļūdām, kuras ikdienā dzirdamas, nereti arī lasāmas plašsaziņas līdzekļos.
Ikdienā un godos
Mācību programma paredz, ka jaunietim jāprot lietot pareizu literāro valodu. Šī gada centralizēto eksāmenu rezultāti rāda, ka valstī latviešu valodas apguves līmenis ir zems. Kādēļ gan 12 skolas gados jaunieši nevar iemācīties savu dzimto valodu?
Skolotāja atgādina, ka latviešu valodai ir literārā rakstu un runas forma, sarunvaloda un trīs dialekti, kuri aptver apmēram 500 izloksnes: «Valoda mūsu vēsturiskajos novados skan dažādi. Taču skolā audzēkņi apgūst literāro valodu. Tā ir kopta, normēta valoda. Ikdienā saziņā ģimenē, sabiedrībā mēs lietojam sarunvalodu. Tā pieļauj brīvāku attieksmi pret literārās valodas normām. Iespējamas vienkāršākas teikumu konstrukcijas, sarunvalodas vārdu iesaiste. Ja runātājs apguvis pareizu literāro valodu, viņš zinās un sapratīs, kad lietot sarunvalodu, kad runāt sava dzimtā pagasta izloksnē, bet kad obligāti jālieto kopta literārā valoda. Tas ir tāpat kā ar goda tērpu, darba tērpu, sporta apģērbu. Inteliģents cilvēks sapratīs, kurā reizē katrs valkājams.»
Aizguvumi no krievu valodas
Viju Cerusu visvairāk satrauc valodas piesārņojums ar dažādiem krievu, angļu, vācu valodas atdarinājumiem. Radio, televīzijā, presē būtu jālieto literārā valoda.
«Vasaras brīvdienās klausījos radioraidījumu «Krustpunktā», kurā piedalījās bijušie ministri, citi godājami augstāko izglītību ieguvuši ļaudis. Desmitiem aplamu valodas lietojuma paraugu izskanēja nepilnu stundu ilgajā diskusijā. Galvenokārt tie bija tieši atdarinājumi no krievu valodas. Valodniecībā šādas konstrukcijas sauc par kalkiem. Minēšu dažus: «Mums būtu jādomā pie tā, kā skaidrot Latvijas vēsturi un citas lietas.» Te ir nevajadzīgi lietots vārdu savienojums «pie tā», kā arī neatklājas vārda «lietas» nozīme. «Mēs piecus gadus atpakaļ likām lielisku uzsvaru uz sadarbību.» Pareizi būtu: «Pirms pieciem gadiem mēs lielu vērību veltījām sadarbībai.» «Es domāju, kad mums, latviešu tautai, vajadzētu vairāk domāt.» Te nepareizi lietots pakārtojamais vārds, kurš ievada palīgteikumu. Šajā gadījumā «kad» vietā jālieto «ka».»
Skolotāja V. Cerusa vēl akcentē dzirdētās kļūdas: ««Es esmu vedis pārrunas ar dažādiem valstu pārstāvjiem.» Latviski būtu «organizējis, pārrunājis, esmu piedalījies pārrunās». «Izejot no Krievijas stratēģijas, manuprāt, Krievijas stratēģija mainās un vairāk sliecās uz Āzijas pusi.» Šajā teikumā ir gramatiska kļūda (sliecas, nevis sliecās). Nevajadzīgi ir teikuma sākumā lietotie vārdi. Pareizi būtu: «Krievijas ārpolitiskā stratēģija ir mainījusies, tā ir orientēta uz Austrumu valstīm.»
Jaunieši samulst
Iepriekš minētās aplamās teikumu konstrukcijas, nepareizu vārdu izvēli un lietošanu mēs visi esam daudz dzirdējuši gan radio, gan televīzijā. Šīs kļūdas atrodamas arī interneta tekstos. Vija Cerusa minēja piemērus, kur valodu izkropļojuši lieki un aplami aizguvumi no krievu valodas. Taču tikpat droši mūsu valodā jūtas arī anglicismi, lai gan to vietā ir atrodami un ērti lietojami savi – latviešu literārās valodas – vārdi. Šādi atdarinājumi padara mūsu valodu neskaidru, neveiklu, neizteiksmīgu. Valoda tādējādi tiek noplicināta.
Skolotāja stāsta: «Vidusskolā, cik to ļauj minimālais latviešu valodas stundu skaits, esam ar audzēkņiem mācījušies teoriju, analizējuši valodas kļūdas. Skolēni centušies apgūt pareizu valodas lietojumu. Taču, ja radio skan tik kļūdaina latviešu valoda, jaunieši samulst, viņi paši atļaujas runāt nepareizi.»
