Arvien vairāk cilvēku izmanto Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras piedāvātos pakalpojumus un konsultējas, lai tiktu skaidrībā, kur tālāk mācīties un kāda būtu piemērotākā profesija.
Arvien vairāk cilvēku izmanto Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras (PKIVA) piedāvātos pakalpojumus un konsultējas, lai tiktu skaidrībā, kur tālāk mācīties un kāda būtu piemērotākā profesija.
Vakances ar zemu atalgojumu
Kā pastāstīja PKIVA Bauskas kabineta vadītāja Sandra Undzena, aizvien pieaugošais PKIVA klientu skaits liecina, ka iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki un atbildīgāki par savas dzīves un karjeras veidošanu. Pērn aģentūra kopumā visā valstī sniegusi pakalpojumus vairāk nekā 44 tūkstošiem cilvēku (gadu iepriekš – aptuveni 38 tūkstošiem). Viņa pauda gandarījumu, ka, sadarbojoties PKIVA un Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), gandrīz divkārt palielinājies to pakalpojumu saņēmēju loks, kas atrodas bezdarbnieka statusā.
Patlaban pēc NVA Bauskas filiāles sniegtās informācijas mūsu rajonā bez darba ir 6,2% jeb 1412 iedzīvotāju. NVA Bauskas filiāles statistiķe Rita Lastiņa apgalvo, ka šis skaitlis gandrīz nemainīgs ir jau vairākus mēnešus. Speciāliste atzīst, ka darba piedāvājumu netrūkst, taču galvenokārt tas ir mazkvalificēts un ar visai zemu atalgojumu. NVA Bauskas filiāles nodarbinātības organizatore Zeltīte Frīdmane norāda, ka 22% Bauskas rajona darba devēju piedāvā vakances ar atalgojumu, kas ir zemāks vai tikai nedaudz pārsniedz iztikas minimumu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, augustā iztikas minimums Latvijā bija 118,27 lati. Lai pēc nodokļu nomaksas saņemtu iztikas minimumu, algai jābūt 161,57 latiem, spriež NVA speciāliste.
Analizējot datus, noskaidrots, ka 22% darba devēju Bauskā piedāvā atalgojumu līdz 200 latiem pirms nodokļu nomaksas, to skaitā līdz 100 latiem – 5%. Algu no 200 līdz 300 latiem piedāvā 10% darba devēju, atalgojumu virs 300 latiem – 13%, bet 55% norādījuši darba samaksu pēc vienošanās.
Trūkst ilgtermiņa tirgus prognožu
Ja būtu skaidri noteiktas prioritārās tautsaimniecības nozares, piemēram, piecu gadu griezumā, un prognozēts tām nepieciešamo speciālistu skaits, Nodarbinātības valsts aģentūra, pārkvalificējot bezdarbniekus, varētu strādāt daudz efektīvāk, apgalvo NVA pārstāvji.
Arī profesionālās karjeras izvēles speciālisti un augstskolas uzsver: trūkst vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu, kas ļautu elastīgāk reaģēt uz tā pieprasījumu. Sekas ir acīmredzamas: šogad tāpat kā pērn lielākais studētgribētāju skaits ir sociālajās zinātnēs (īpaši komunikācijās), nevis eksaktajās un dabaszinātnēs, kuras valdība pasludinājusi par prioritārām. Acīmredzot ar deklarācijām nepietiek, vajadzīgi bezkaislīgi skaitļi un aprēķini par situāciju darba tirgū pēc pieciem gadiem, kad šodienas vidusskolu absolventi būs beiguši studijas un vēlēsies sākt darba dzīvi.
