Baušķenieks Andrejs Lazdiņš pirmo reizi demonstrē sabiedrībai savas gleznas. Viņa personālizstādi 25. februārī atklāja mākslas salonā «Meistars Gothards», kas atrodas Plūdoņa ielā.
Baušķenieks Andrejs Lazdiņš pirmo reizi demonstrē sabiedrībai savas gleznas. Viņa personālizstādi 25. februārī atklāja mākslas salonā «Meistars Gothards», kas atrodas Plūdoņa ielā.
Kolekcijā ir ainavu gleznojumi eļļas tehnikā – ziemas skati, jūra, vasarīgas noskaņas dabā.
Uz audekla – smaržīgs gaiss
Andrejam Lazdiņam patīk impresionisms – mirkļa atspoguļojums –, taču viņš neglezno dabā. Galvenokārt tiek izmantoti atmiņu tēli, gūta iedvesma no 19. gadsimta reālistu darbiem, netiek noniecinātas pat kalendāru vāku krāsu reprodukcijas. Tomēr, stāstot par atsevišķām ainavām, autors nosauc konkrētas vietas, kas radījušas impulsu mākslas darbiem. Tā ir Mēmeles ieleja netālu no «Lejeniekiem», Ārces pļavas, Bārbeles, Iecavas mežu ieloki. «Gleznā galvenais ir nevis panākt noskaņu, bet uz audekla dabūt gaisu – biezu, mitru, smaržīgu. To vienmēr esmu uzskatījis par virsuzdevumu,» atklāj Andrejs.
Viņš nekur nav mācījies glezniecību, bet pašmācībā apguvis tik daudz zināšanu par mākslas veidiem, žanriem, tehnikām, ka var brīvi diskutēt par gluži specifiskiem tematiem. Andrejs turas pie vecmeistaru pārbaudītām metodēm, tāpēc nekad neglezno uz kartona. Viņš pērk linu audeklu, to rūpīgi nogruntē un tikai tad ņem rokā otu. Meistars nav triepienu tehnikas cienītājs, jo gleznas virsmai, viņaprāt, jābūt kārtīgai un gludai, bet detaļām – rūpīgi izstrādātām. «Andrejs var augām dienām ņemties ar vissmalkāko otiņu. Tā jau nekādus lielus ātrumus nevar sasniegt,» joko mākslinieka sieva Dagmāra.
Domu plašuma meklējumi
Meistars dzīvo Bauskas vecpilsētā, bet darbnīcu ir iekārtojis šķūnītī. Ne jau tāpēc, ka mājinieki iebilstu. Andrejam esot nepieciešama vienatne, lai varētu labāk koncentrēties. Viņš stāsta arī par citiem šķūnīša labumiem: «Ir svaigs gaiss, čivina putni, var uzsmēķēt. Radošo procesu nereti nāk vērot vīri, kuri «vaļojas» tuvējā skvērā. Tā ir interesanta kompānija. Mums pat izraisās diskusijas, jo vīri nereti izsaka savus vērtējumus un ierosinājumus. Pret manu aizraušanos viņi izturas ar lielu pietāti.»
Andreja pirmie darbi – krievu 19. gadsimta reālista Šiškina gleznu kopijas – tapuši jau padomju laikā. Meistars aicina iegriezties svaines Astrīdas dzīvoklī, kur atrodas viņa daiļrades agrīnā posma audeklu kolekcija. «Ja Andrejs būtu meža ainavā iegleznojis tos trīs lācīšus, es bildi pie sienas neturētu,» radiniece labvēlīgi ironizē.
Vecmeistara Šiškina gleznās savulaik Andreju ir saistījis dabas pirmatnējais spēks. Tomēr vēlāk viņš atskārtis, ka krievu mākslinieka darbiem trūkstot dvēseliskuma. «Labi vien bija, citādi pats nebūtu sācis mākslā meklēt savu ceļu. Domām vajag plašumu. Tāpēc man ļoti gribas gleznot jūru. Labi apzinos, ka neesmu tik spējīgs, lai tiktu ar to galā. Vienalga, mēģinu atkal un atkal,» savu mākslinieka kredo atklāj Andrejs.
Labvēļi, kritiķi un sponsori
Diez vai meistars būtu uzdrīkstējies sava krājuma labākos darbus eksponēt, ja to nebūtu veicinājusi ģimene – bērni, mazbērni, sešas svaines un viņu jaunāko paaudžu pārstāv- ji. «Andrejonkulis viņiem visiem ir liela autoritāte. Mans vīrs ir arī prasmīgs kokamatnieks, kamīnu, krāšņu meistars, krāsotājs. Ar katru mūsu dzimtas locekli viņš mīl sirsnīgi un nesteidzīgi parunāties,» saka dzīvesbiedre Dagmāra.
Par pieķeršanos Andrejam liecina arī pirmie ieraksti izstādes atsauksmju albumā. «Andrejonkul, tavās rokās krāsas un otas spēj radīt brīnumus!» izjūtas atklāj radu meitene Kristīne. Meistara meita Igunda Bēmane pauž prieku, ka tētis beidzot sadūšojies parādīt darbus ārpus ģimenes ierastā loka. Igundai piederot mākslinieka gleznu izlase: «Esmu ļoti prasīga vērtētāja, nebaidos arī kritizēt. Tētis jau ir pieradis, ka ikviens ģimenes loceklis dažbrīd var kļūt par «mākslas ekspertu». Salonā «Meistars Gothards» gleznas ir ļoti veiksmīgi eksponētas, un daudziem Andreja Lazdiņa kolekcija droši vien būs patīkams atklājums.»
Lai māksliniekam nebūtu lieku rūpju, gleznu rāmju gatavošanu finansējis svaines Blāzmas dēls Rolands Vinogradovs. Arī pārējie dzimtas locekļi nav lieguši padomu un atbalstu izstādes tapšanā.
Būtu jāveido darbu kolekcija
Pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile līdz šim nepazīstama vietēja autora gleznu izstādi uzskata par pilsētas kultūras dzīves svarīgu notikumu. Viņa ir aizkustināta, ka Andreja Lazdiņa radošās izpausmes izraisījušas mākslas pazinēju lielu interesi. Salona «Meistars Gothards» īpašniece Indra Liepa aicina atsaukties pilsētas un rajona iedzīvotājus, kuriem biklums līdz šim nav ļāvis mākslas darbus demonstrēt izstādēs. Salons ir atvērts visiem piedāvājumiem, jo mūsdienās vairs nav aktuāli mākslu šķirot pēc profesionalitātes vai amatierisma pazīmēm.
Savukārt «Bauskas Dzīve» ierosināja pilsētas Domei vei- dot Bauskas mākslinieku – naivistu – darbu kolekciju. Pastāvīgo ekspozīciju varētu izstādīt Domē, Centrālajā bibliotēkā vai citā bieži apmeklētā iestādē. Gleznu kolekcija radītu pamatu vērtīga cilvēkarhīva tapšanai, jo mākslas darbi vienmēr ir bijuši spilgti laikmeta liecinieki.
***
Uzziņai
Naivisma glezniecību pārstāv neprofesionāli mākslinieki. Viņu darbiem piemīt bērnišķīga vaļsirdība. Naivisti galvenokārt glezno ikdienu. Darbiem ir dekoratīvs efekts, gleznās daudz sīku detaļu. Priecīgās krāsas tiek ieklātas plakani, ignorējot perspektīvas likumus. Glezniecības stila statusu naivisms ieguva Francijā 19. gadsimta beigās.
Enciklopēdija «Glezniecības virzieni»
