Vai ES valstīs ir nepilsoņa statuss? Ja nav – par ko pārvērtīsies mūsu 500 tūkstoši nepilsoņu? Vai viņi būs patvēruma meklētāji? Vai visi automātiski kļūs par pilsoņiem?
Vai ES valstīs ir nepilsoņa statuss? Ja nav – par ko pārvērtīsies mūsu 500 tūkstoši nepilsoņu? Vai viņi būs patvēruma meklētāji? Vai visi automātiski kļūs par pilsoņiem?
– Pēc Naturalizācijas pārvaldes publicētās informācijas «Pilsonība Latvijā un Eiropas Savienībā», ES pilsonību iegūst tikai tie iedzīvotāji, kam ir kādas ES dalībvalsts pilsonība. Nav tādu ES pilsoņu, kuri nebūtu kādas dalībvalsts pilsoņi. Tātad, Latvijai iestājoties ES, tikai Latvijas pilsoņi nākotnē varēs kļūt par ES pilsoņiem.
ES valstīs nepilsoņa statusa nav, tāds tas ir tikai Latvijā, skaidro Ilze Juhansone, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskā departamenta vadītājas vietniece. Nedz iestāšanās sarunās par personu brīvu pārvietošanos, nedz par iekšlietām nav celta prasība pēc šāda statusa maiņas, informē Lelde Līce-Līcīte, Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības integrācijas nodaļas vadītāja. Latvijas sarunvedējs Andris Ķesteris prognozē, ka šāds statuss Latvijas nepilsoņiem paliks arī Eiropas Savienībā.
Kāpēc tas ir tik unikāli? ES tie, kuri nav pilsoņi, ir ārvalstnieki. Cilvēki, kuri ilgāk par sešiem mēnešiem dzīvo attiecīgajā teritorijā, – pastāvīgie iedzīvotāji. Tie, kuri, dzīvodami ES, ir atteikušies no savas valsts pilsonības un nav ieguvuši ES valsts pilsonību, ir bezvalstnieki, skaidro L. Līce-Līcīte. Piemēram, Igaunijā dzīvojošie imigranti, pēc likuma, ir ārvalstnieki.
Latvijas nepilsoņi, pēc definīcijas, nevar būt «patvēruma meklētāji», jo viņi šeit jau ir legāli pastāvīgie iedzīvotāji, uzsver Ilze Juhansone. Viņi kļūs par ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nebūs tiesību ne brīvi pārvietoties, uzturēties un strādāt citās ES valstīs, ne piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Toties uz jebkuru ES dalībvalsts iedzīvotāju attiecas starptautiskos dokumentos noteiktās pamattiesības, bet ES valstīs – dažas ES piešķirtas tiesības.
Latvijas nepilsoņiem būs tiesības:
iesniegt petīciju Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudsmenim;
vērsties ES institūcijās vienā no ES oficiālām valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā;
noteiktos gadījumos saņemt Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas dokumentus.
ES valstīs pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. Saskaņā ar ES direktīvu pēc iestāšanās tās būs jādod tiem ES pilsoņiem, kuri ilgāk par sešiem mēnešiem būs dzīvojuši Latvijā. Par to, vai šādas tiesības piešķirt visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, jālemj Latvijas Saeimai.
