Bez miega nav nomoda, tāpat arī bez tumsas nebūtu apjausmas, kas ir gaisma.
Bez miega nav nomoda, tāpat arī bez tumsas nebūtu apjausmas, kas ir gaisma.
Miegs ir nomoda un apziņas polaritātes pāris. Ilgstoši neizgulējies cilvēks ir īgns, ar pazeminātām darba, uztveres un koncentrēšanās spējām. Tā skaidro psihiatre Ija Cimdiņa.
Dziļu miegu raksturo:
tipiska poza – cilvēki guļ horizontāli, aizvērtām acīm, dzīvnieki, piemēram, zirgi – stāvus un vaļējām acīm, bet sikspārņi ar galvu uz leju;
minimāls kustīgums, taču dzīvnieku pasaulē ir izņēmumi – zivis un delfīni peld arī miegā, albatrosi spēj lidot aizmiguši;
miega ilgums un diennakts periods, kas atvēlēts dusai, piemēram, cilvēki parasti guļ naktī, pūces, grauzēji, sikspārņi dienā; miega ilgums cilvēkam ir vidēji astoņas stundas diennaktī, žirafei pietiek ar divām stundām miega, bet mazajam sikspārnim gulēt gribas 20 stundas no vietas;
samazināta reakcija uz kairinājumiem un procesa atgriezeniskums.
Miegam ir divas galvenās stadijas:
dziļais jeb lēnais miegs (tad pat acu āboli ātri nekustas);
ātrais miegs, tas nav tik dziļš.
Nakts miers cilvēkam sastāv no trim līdz pieciem cikliem. Katrs cikls sākas ar lēno un noslēdzas ar ātro miegu, kura laikā cilvēks redz sapņus.
Ārsta palīdzību cilvēks meklē, ja miegs ir traucēts, nevar iemigt, naktī pamostoties, grūti atkal aizmigt, izveidojas ieradums pārāk agri mosties rītos, kas rada miegainību un nogurumu dienas vidū. Ja šādi miega traucējumi ir ilgāk nekā mēnesi, bezmiegs uzskatāms par hronisku. Tādu cilvēku pasaulē ir aptuveni 15%. Pārejošs bezmiegs ir apmēram 30% pasaules iedzīvotāju.
Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Miega medicīnas asociāciju
