Turpinām iztirzāt tēmu par ģimenes budžetu un nesaskaņu pārvarēšanu ar vīramāti.
Turpinām iztirzāt tēmu par ģimenes budžetu un nesaskaņu pārvarēšanu ar vīramāti.
Paldies visām čaklajām rakstītājām (vēstulēs pat tiek ievītas pašsacerētas dzejas rindas) un, protams, gaidām arī jaunas vēstules par šīm un citām jums aktuālām tēmām. Šoreiz baušķenieces Rasmas L. pārdomas.
«Par savas ģimenes budžetu varu pateikt pavisam nedaudz. Dzīvoju zemnieku saimniecībā, kur strādāju par «vēdera tiesu». Vīrs ir miris, apgādnieka zaudējuma pabalsts pārsvarā tiek izlietots jaunākās meitas, 10. klases skolnieces, vajadzībām. Mums daudz palīdz vecākā meita Anita, kura viena audzina meitiņu. Labi, ka viņai ir darbs, citādi nezinu, kā iztiktu. Jaunu apģērbu sen neesam pirkušas, tikai kaut ko lētu no lietotajiem. Kaut kā cīnāmies, labie laiki ir pagājuši un jādzīvo, kā nu katrs var un spēj, nevis kā gribētos.»
