Katra dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem pārņem Eiropas Savienības vadību.
Katra dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem pārņem Eiropas Savienības (ES) vadību. Šī gada pirmā puse bija Zviedrijas rokās, otro pusgadu sākusi Beļģija. Cik daudz ir katras valsts iespējās ietekmēt un vadīt ES politiku? Vai pusgada laikā var kaut ko izdarīt?
Zviedrija – kā veicies ar trīs «E» izrunāšanu
Zviedrija, pārņemot ES prezidentūru, paziņoja, ka tās prioritātes būs trīs «E» – paplašināšanās, nodarbinātība un vide. Šie visi trīs vārdi angļu valodā sākas ar «E» burtu. Tomēr dzīve papildināja tos ar citiem alfabēta burtiem – liellopu trakumsērga, pārtikas drošība, lauksaimniecības politika.
Gēteborgā paplašināšanās neatgriezeniskumu nostiprināja ar diviem datumiem: sarunas ar labāk sagatavotām valstīm jāpabeidz līdz 2002. gada beigām, šīm valstīm jāspēj piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā. Paplašināšanās plāni tika pārpildīti: pavisam kandidātvalstīm tika atvērtas 64 sadaļas, bet slēgtas 66 sadaļas. No «regates principa» – katrs brauc tik ātri, cik spēj – visvairāk ieguva lietuvieši, kuri aizsērfoja garām ne tikai latviešiem, bet arī poļiem.
Nodarbinātības jomā zviedri par svarīgāko izvirzīja dzimumu līdztiesības reālu nodrošināšanu: 43 dažādu līmeņu sanākšanās pusgada laikā tika sagatavota augsne likumiem par sieviešu līdzvērtīgu atalgojumu ar vīriešiem, par sieviešu algas darbavietas saglabāšanu pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, īpaši pasākumi tika ieplānoti pret sieviešu vervēšanu prostitūcijai.
Pārtikas drošība
Ar pārtikas drošības konferenci «Pārtikas ķēde 2001» Upsalā aizsākās jaunas lopkopības politikas iezīmes, kas turpinājās lauksaimniecības ministru apspriedē Estersundā. Tajās tika spriests ne tikai par liellopu sūkļveida encefalopātijas un mutes un nagu sērgas drakoniskiem ierobežojošiem pasākumiem, bet vairāk gan par drošu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, par dzīvnieku labturību jeb lopkopju ētiku. Tika nolemts radīt Eiropas pārtikas drošības aģentūru un jaunu pārtikas likumdošanu.
Bet konkrētus pasākumus dzīvnieku labturībā solīja panākt Zviedrijas lauksaimniecības ministre Margarete Vinberga – tieši Zviedrijas prezidentūras laikā pieņēma noteikumus, ka cūkām vajag parakņāties, ka dzīvnieku pārvadāšanai transportā nepieciešama ventilācija, temperatūras un mitruma mērītāji un ka sivēniem nedrīkst nogriezt astītes. Jāatbalsta bioloģiskā lauksaimniecība.
Zviedrijas prezidentūras laikā tika samazināta birokrātiskā procedūra fermeriem, kuri no ES saņem palīdzību mazāk par 1250 eiro gadā.
Beļģija – 16 prioritāšu
ES paplašināšanās ir devītā no Beļģijas 16 prioritātēm.
Beļģija, kas Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts statusu no Zviedrijas pārņēma 1. jūlijā, savā prezidentūras programmā iekļāvusi pavisam 16 prioritāšu, akcentējot debates par Eiropas nākotni un sociālos jautājumus. Jaunu dalībvalstu uzņemšana prioritāšu sarakstā ierindota devītajā vietā.
Iepazīstinot ar prezidentūras programmu, Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstads uzsvēris, ka prioritāšu secībai nav lielas nozīmes. Tomēr tas, ka paplašināšanās process nav izcelts par vienu no Beļģijas prezidentūras darbības stūrakmeņiem, kandidātvalstīs droši vien izraisīs vilšanos.
Beļģijas valdība apgalvo, ka tās prezidentūras plāni ir ambiciozi. Katrai no 16 prioritātēm programmā ir vēl vismaz trīs līdz piecas apakšprioritātes.
Par paplašināšanos
Beļģija uzsvērusi, ka tā neatbalsta ES paplašināšanās datumu nosaukšanu. G. Verhofstads solījis, ka prezidentūras laikā Beļģija centīsies panākt, lai ES dalībvalstis vienojas par kopēju pozīciju iestāšanās sarunās attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām un darbaspēka brīvu kustību.
Beļģija ir nolēmusi ieņemt stingru pozīciju jautājumā par 12 Savienības kandidātvalstu iestāšanās sarunām. «Mēs vēlamies paplašināšanu, taču tā jāpaveic ar pareiziem nosacījumiem,» izteicās Beļģijas ārlietu ministrs Luī Mišels. Viņš noliedza jebkādu iestāšanās nosacījumu mīkstināšanu, lai paātrinātu paplašināšanās procesu.
Pēc Mišela uzskatiem, ES likumdošana ir stingri jāievēro gan jau esošajām dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm, tāpēc tām vispirms jāpieņem plašs likumu un normu spektrs, lai piemērotos ES standartiem. Beļģijas ārlietu ministrs norādīja, ka Turcija joprojām neatbilst nepieciešamajām normām, lai vispār sāktu iestāšanās sarunas.
Beļģijas valdība uzsvērusi, ka veicinās kandidātvalstu diferencēšanas principu. Tas nozīmē, ka iestāšanās sarunās uzmanība tiks pievērsta kat- ras atsevišķās kandidātvalsts sasniegumiem. Beļģijas ārlie- tu ministrs Luī Mišels paziņojis, ka ES paplašināšanās jautājumiem Beļģijas prezidentūras laikā tiks veltītas divas augstākā līmeņa apspriedes, kas notiks Ģentē un Lākenē.
Sociālie jautājumi
Beļģija prezidentūras laikā sociālajos jautājumos vēlas panākt, lai ES tiktu harmonizēti noteikumi par darba devēju konsultācijām ar strādājošajiem pirms uzņēmumu reorganizācijas. Šī problēma Eiropā aktualizējās pēc tam, kad britu lielveikalu ķēde «Marks
