Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle vizītes laikā Bauskā 2. februāra vakara vienu stundu veltīja sarunai ar «Bauskas Dzīvi».
Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle vizītes laikā Bauskā 2. februāra vakara vienu stundu veltīja sarunai ar “Bauskas Dzīvi”.
Vispirms apvienības vadītājs pateicās rajona vēlētājiem, jo mūsu pusē pēdējos gados TB/LNNK guvusi atzīstamus panākumus. 9. Saeimas vēlēšanās aiz Balviem otrs labākais rezultāts bija Bauskā. Savukārt rajonā TB/LNNK guva lielāko atbalstu, Bauskas nodaļas vadītāja Raita Ābelnieka vārdiem runājot, “šaipus Daugavas”. Arī 2005. gada marta pašvaldību vēlēšanās TB/LNNK Bauskā ieguva visvairāk – trīs – deputātu vietas, tādējādi ļaujot partijas atbalstītājai Ārijai Gailei ieņemt pilsētas mēra amatu.
Jādomā par referendumu
1. februāra plenārsēdē Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja ministru prezidenta Aigara Kalvīša iesniegto likumprojektu, kurā valdību pilnvaro parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. TB/LNNK balsoja pret šo projektu. Taču šī pretruna noteikti nebūs iemesls apvienības aiziešanai no valdības. R. Zīle uzskata, ka konstruktīvāk ir strādāt valdībā, nevis sēdēt opozīcijā.
Roberta Zīles nostāja ir – robežlīguma viskorektākais risinājums būtu referenduma rīkošana. Vienlaikus viņš apliecināja, ka nav saprotama steiga, ar kādu tieši tagad īsteno šī likuma apspriešanu un pieņemšanu. “Sarunās koalīcijā mēs neesam saņēmuši nopietnu atbildi, kāds būs mūsu ieguvums. Premjers un ārlietu ministrs saka, ka mums šajā gadījumā ir cerības uzlabot attiecības ar Krieviju. Uzsvars vārdam cerības, taču, vai tām var ticēt, es atsakos komentēt,” skaidro R. Zīle.
Vai šis likums, kurš acīmredzot tiks pieņemts šonedēļ galīgajā lasījumā, Latvijai liegs jebkad nākotnē izvirzīt Krievijai pretenzijas uz kādreizējā Abrenes apriņķa teritoriju? “Neesmu starptautisko tiesību jurists, varu teikt to, ko esmu dzirdējis no ekspertiem. Viedokļi ir pretēji, taču, visticamāk, mūsu pretenzijas uz Abreni kaut kad nākotnē ar šo likumu tiks liegtas. Taču ir cita, manuprāt, svarīgāka lieta, kas var rasties šī likuma pieņemšanas un robežlīguma parakstīšanas gadījumā. Tā ir valsts neatkarības kopš 1918. gada nepārtrauktības nodrošināšana. Lai gan Valsts prezidente un eksperti teic, ka šo nepārtrauktību nodrošina daudzi starptautiski dokumenti, mani satrauc iespējamais Krievijas traktējums. Krievija turpmāk retorikas līmenī visiem varēs vēstīt, ka 1991. gada atjaunotā Latvija nav tiešs 1918. gada Latvijas Republikas turpinājums. Šī atziņa nes virkni negatīvu seku, arī automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” secina R. Zīle.
Tuvāk ar “Jauno laiku”
Roberts Zīle komentēja izskanējušo pieņēmumu par iespējamo TB/LNNK un partijas “Jaunais laiks” apvienošanos. Viņš atzina, ka labējām partijām jātuvinās. Nav normāla situācija, ka vēlētāju balsis izšķīst par daudzām līdzīgām partijām. “Tomēr nenotiks tā, ka šodienas TB/LNNK apvienosies ar šodienas “Jauno laiku”. Mums nav pieņemams Einara Repšes vadības stils, tā politikā nevar strādāt. Vienlaikus JL ir daudzi politiķi, kuru darbs un uzskati mums ir pieņemami,” secina TB/LNNK līderis.
Cukurbietes ir jāaudzē
Cukura ražošanas nozares likvidēšanai R. Zīle pauda atbalstu. “Ilgtermiņā tā ir pareiza rīcība, ja raugāmies no Eiropas Savienības cukura patērētāju viedokļa. Cukurniedru cukura izejviela globālajā tirgū ir ekonomiski efektīvāka nekā cukurbiešu cukurs. Es nesaku, ka Latvijā, arī Zemgalē, nav jāaudzē cukurbietes. Ja nevar no tām ražot cukuru, tad lai ražo enerģētisku produktu, piemēram, bioetanolu. Taču ir nepieciešama valdības rīcība, lai nodrošinātu zemnieku izaudzētā realizāciju. Zemkopības ministrijai vajadzēja jau sen izstrādāt cukura ražošanas reformas īstenošanas plānu, lai zemnieki no tās neciestu,” tāda ir R. Zīles nostāja.
Kā pilnīgi nepieņemamus viņš nosauca ieteikumus cukurbiešu vietā Zemgalē audzēt linus.
No bulgāriem nav jābaidās
Turpinot sarunu par tautsaimniecību, R. Zīle vēlreiz pauda partijas nostāju, ka tā ir pret darbaspēka ievešanu Latvijā no valstīm, kas nav ES. “Lai brauc te, piemēram, bulgāri, rumāņi! Viņi pastrādās, sakrās naudu un varēs doties vai nu mājup, vai uz citu, turīgāku ES valsti. Taču ļoti bīstami ir orientēties uz NVS valstu pilsoņiem. Viņu mērķis, ierodoties šeit, būtu pavisam cits. Neraugoties uz Aināra Šlesera paziņojumu, ka Latvijā varētu ierasties strādnieki no Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, esmu pārliecināts, ka valdība šādu ieceri neatbalstīs. Nav cerību A. Šleseram panākt grozījumus likumdošanā, kas ļautu pašvaldību vēlēšanās piedalīties nepilsoņiem,” nelokāms savā pārliecībā bija R. Zīle.
