Koncerts «Dziedināšanās caur tautasdziesmu», ar kuru nedēļas nogalē uzstāšos savā dzimtajā pilsētā Bauskā, ir meditācija, ko var izjust, dziedot tautasdziesmas kokles pavadījumā.
Sadziedāšanās koncerti parasti notiek, dalībniekiem sēžot aplī. Katram tiek izdalīti tautasdziesmu vārdi. Tā nav parasta dziedāšana, šeit mēs katrs koncentrējamies uz iekšējām izjūtām, kas raisās, dziedot tautasdziesmu vārdus, jo nereti tautasdziesma spēj veidot vizuālas ainas mūsu acu priekšā, ja acis esam aizvēruši dziedāšanas laikā.
Tā ir meditācija – ļauties tautasdziesmu maģisko vārdu dziedinošām vibrācijām. Izjūtas un rezultāts ir atkarīgs no mums katra paša, cik mēs spējam būt šeit un tagad ar dziesmu, izslēdzot visas liekās ikdienas domas par to, kurā veikalā vēl jāieskrien, ko gatavosim vakariņās u. tml. Galvenais ir atvērt sevi iekšēji, atvērt savu sirdi dziesmai un rūpīgi vērot, ko tā mums stāsta.
Ikdienā būt brīvam un nesasaistītam ne vienmēr izdodas, bet, kad aizveram acis vai vienkārši no sirds dziedam, esam paši ar sevi un dievišķo mūsos, tad brīvība ir daudz vieglāk panākama. Aicinu katru, kura sirdi šie vārdi uzrunā vai liek sajusties līdzīgi, pievienoties tautasdziesmu sadziedāšanai, lai kopīgi rastu ceļu atpakaļ pie sevis un iekšēja miera, kas savukārt ikdienā mums palīdz sasniegt to, ko vēlamies.
Visu dzīvi esmu dziedājusi. Iesākumā vienkārši – lai dziedātu, jo iekšēja vēlme būt mūzikā vienmēr ir saukusi un atgādinājusi par sevi. Piedalījos mūzikas šovā «OKartes skatuve» un saskāros ar lielās skatuves netīrajām aizkulisēm, kurās nācās atrast veidu, kā būt pašai. Ne reizi vien dzīvē piedzīvojam grūtības, kas sirdi plēš pušu, tomēr tas vienmēr pāriet agri vai vēlu. Man lielākais ieguvums caur pārbaudījumiem ir iegūtās atziņas, kā gribu dzīvot, ko vēlos panākt ar mūziku.
Divas svarīgākās jomas manā dzīvē ir mūzika un joga. Pēc šova sapratu, ka abas lietas varu apvienot – izpildīt mūziku ar garīgu vērtību, kas cilvēkiem spēj dot ļoti daudz, nest harmoniju. Tādas ir mūsu senās tautasdziesmas, kurās ierakstīta liela gudrība, caur kurām pamazām veras mūsu dvēsele un iekšēji spējam atsākt smaidīt, jo dvēsele nāk mājās pie sevis, pie sava pirmavota, kas patiesībā ir mūsu dabiskais stāvoklis. Tautasdziesmas saka – kokle ir Dieva dota. Koklei ir stīgas, un arī mūsu dvēselei ir stīgas, kas jānoskaņo, lai tās skanētu harmoniski. Mūsu senči zināja – tautasdziesma ceļ tautas garu, pašapziņu un liek apzināt dvēseles spēku.
