Solījums salabot ceļus, to vidū arī brauktuvi Bauska–Linde, šķiet kā sapnis. Kā vērtējat – vai solītais šoreiz «kritīs makā»?
Guntis Kalniņš,
Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs
Trīs prioritārie posmi
– Pirms kāda laika Zemgales plānošanas reģions (ZPR) katrai pašvaldībai lūdza nosaukt trīs prioritāros ceļu posmus, ko iekļaut reformas 300 miljonu eiro programmā. Attīstības komitejā diskutējot, deputāti vienojās, ka prioritāte numur viens ir autoceļš Pārslas–Misa–Šarlotes (V1011) plus Bauska–Linde (P88) posms no Šarlotēm līdz ceļa zīmei «Vecumnieki» Ķeguma virzienā; numur divi – Bauska–Aizkraukle (P87) posms no Bārbeles līdz Ozolainei, bet trīs – Bauska–Linde atlikušais posms.
Tā dēvētā Misas ceļa sakārtošana veicinātu pēc apgrozījuma novadā lielākā uzņēmuma a/s «Agaris Latvia» izaugsmi un atrisinātu Vecumnieku iedzīvotājiem nokļūšanu attīstības centrā Bauskā un reģiona centrā Jelgavā; šis ceļš ir apdzīvotāks salīdzinājumā ar Bauska–Linde. Tā iekļaušanu ministriju plānos, kaut arī tikai 2023. gadā, vērtēju pozitīvi un ceru, ka šoreiz solītais «makā kritīs», vēl tikai jāpacīnās par Bauska–Linde posmu caur Vecumniekiem, jo tas ir cits ceļš, kas priekšlikumu sarakstā diemžēl nebija iekļauts.
Cerams, ka nākotnē valsts saredzēs nepieciešamību sakārtot arī autoceļa posmu no Ozolaines līdz Bārbelei vai pat Vallei, kā arī Bauska–Linde atlikušo ceļa gabalu.
Aivars Okmanis, Zemgales
plānošanas reģiona Attīstības padomes un Rundāles novada domes priekšsēdētājs
Naudas var arī nebūt
– Sastādītais pārbūvējamo ceļu saraksts tiks vērtēts koalīcijas padomē. Iekļauts ir kritiski sliktais ceļa posms uz Vecumniekiem Bauska–Linde.
Remontējamo ceļu saraksts, kuru pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ir no augšas veidots, nevis no novadu puses. VARAM pārstāvji neatnāca uz Pašvaldību savienību diskutēt par sarakstu veidošanu. Nevar īsti teikt, ka tas ir tapis reformas atbalstam. Piemēram, rosināja sakārtot ceļu no Iecavas uz Plakanciemu, no Rundāles novada uz Dzirniekiem, kas atslogotu A7 un ļautu gan strādniekiem, gan lauksaimniekiem vieglāk nokļūt lielajās pilsētās. Tas veicinātu reģionu attīstību, bet šie maršruti programmā nav iekļauti. Nav paredzēti arī darbi Zemgales joslā – uz Bārbeli, Valli, Aizkraukli. Lietuvā gar robežu ir smuks ceļš, labi visur var izbraukt, Latvijas pusē – nekā.
Turklāt ir jautājums, vai atradīs naudu un cik daudz. Pašlaik aktuāls ir neapliekamais minimums un minimālās pensijas. Arī sabiedriskajam transportam vajadzēs naudu pēc konkursiem – papildu apmēram 23 miljonus eiro. Valdībai tas būs jāpilda un vēl jārēķinās, ka nākamā gada budžets varētu būt pat par vienu miljardu eiro mazāks.
Lelde Grīnvalde,
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Jālemj nākamo gadu budžetu kontekstā
– Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra sēdē jau tika paredzēts, ka jautājums par aktivitātes «Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā» īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu ir skatāms Ministru kabinetā 2021. gada valsts budžeta projekta unvidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pa-sākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir jāsagatavo priekšlikums investīciju programmai 2021., 2022. un 2023. gadam.
VARAM ir sagatavojusi starpnozaru prioritāro pasākumu «Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana», t. sk. pieprasot finansējumu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Ņemot vērā iepriekš minēto, jautājums par Investīciju programmas īstenošanu un tai nepieciešamo finansējumu ir Ministru kabinetā lemjams jautājums budžetu sagatavošanas procesā.
