Kā vērtējat un komentējat pašreizējo situāciju piena nozarē un cūkkopībā?
Cenšas samazināt pašizmaksu
Ligita Mendele, zemnieku saimniecības «Senči» vadītāja:
Mūsu zemnieku saimniecība atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, nodarbojamies ar graudkopību un lopkopību. Fermās audzējam cūkas. Gadā tiek realizētas ap trīs tūkstošiem cūku. Daļa no tām tiek nokautas saimniecībai piederošajā kautuvē un tālāk pārdotas Bauskā. Daļu dzīvnieku tirgojam citiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem.
Salīdzinot ar 2013. gadu, cūku dzīvsvara cena samazinājusies par apmēram 30 procentiem. Eiropas Savienība 2015. gada beigās piešķīra pagaidu ārkārtas atbalstu piena ražotājiem un cūku ganāmpulku īpašniekiem. Piena lopkopjiem tika nedaudz vairāk kā septiņi miljoni, bet cūkaudzētājiem apmēram 1,3 miljoni eiro. Lai arī neliels, bet tas tomēr ir atbalsts. Tas
gan tika piešķirts par cūkām, kuras realizētas no 2015. gada janvāra līdz 2015. gada septembrim, lai gan cenu kritums nebija tikai šajā periodā. Arī pašlaik, lai gan vērojams neliels cenu kāpums, nauda, ko saņemam par realizētajām cūkām, ir maza.
Šajā saspringtajā situācijā saimniecībā cenšamies samazināt ražošanas izmaksas. Esam izveidojuši mazjaudas kautuvi. Liela nozīme ir arī tam, ka daļu lopbarībai vajadzīgo graudu izaudzējam paši. Turklāt lopbarību gatavojam uz vietas saimniecībā. Tas ļauj kaut nedaudz samazināt pašizmaksu.
Trūkst vienotības
Mārtiņš Cimermanis, Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs, zemnieks Ceraukstē:
Situācija piena ražošanā ir smagākā pēdējos desmit gados, un visvairāk cieš uzņēmumi, kas saistīti ar eksportu, īpaši ar pārdošanu Lietuvā. No tās esam atkarīgi – tiklīdz tur krīt iepirkuma cenas, tās pazeminās arī mums. Ar 1. jūniju vidējā piena iepirkuma cena atkal gājusi uz leju, un situācija ir bīstama, jo starp zemniekiem nesajūtu vienojošu vēlmi situāciju uzlabot. Manas piensaimniecības «Strautnieki» darbības laikā šī ir trešā vai ceturtā krīze, bet patlaban satrauc atsevišķu vēl strādājošo saimnieku attieksme – lai kāds nosprāgst, tad es izdzīvošu! Maz tādu, kas gatavi konsolidēties un piena cenu uzturēt.
Dažādiem uzpircējiem cenas ir dažādas, tomēr līgumi netiek lauzti un pienu pērk. Taču, ja par piena kilogramu piedāvā astoņus centus, tā ir ņirgāšanās par zemnieka darbu. Ja pārstrādātājs maksā zem
22 centiem par piena kilogramu, rodas aizdomas par blēdību vai mēģinājumu izmantot situāciju savā labā. Valdības atbalsts noder, taču lielākais bubulis saimniekiem ir banku un Eiropas fondu saistības. Ir citi instrumenti, kam vajadzīgs zemnieku spiediens, – elektrības cenas un nodokļu samazināšana ražošanai un produktiem u. c.
Cūkkopības nozare Latvijā ir spēcīgāka – tā ir ļoti industrializēta, ražotājiem ir saliedējoša asociācija.
Uz nākotnes rēķina
Inese Karlova, SIA «PS Līdums» un SIA «ZS «Griezes»» īpašniece Īslīces pagastā:
Piena ražošana «Griezēs» ir aptuveni 25% no kopējā neto apgrozījuma, pārējie 75% ir no graudu un rapšu pārdošanas. Ar to uzturam piena lopkopību, kas arī mūsu saimniecībā iet ar mīnusiem, kaut nav kredītu, ir 250 liellopu ganāmpulks, no tām 130 slaucamas govis, sakārtota bāze.
Liels paldies par valsts atbalstu, taču parasti tā apmērs mūsu govju skaitam ir 7000 eiro, un tas situāciju neatrisinās. Pabalsts ir aptuveni vienas nedēļas piena naudas vērtībā.
Ja būtu tikai piena saimniecība, es to likvidētu, jo strādājam ar zaudējumiem – pērn tas bija mīnus viens cents uz kilogramu piena. Taču «Griezēs» ir laba komanda un labi rezultāti, turpinām strādāt ar patriotismu un piesegšanu no graudu nozares. Govis nevar izaudzēt vienā gadā kā graudus. Tas ir liels resursu un zināšanu ieguldījums. Tagad lopus stingri brāķējam, samazinām ēdināšanas izmaksas, sojas iegādi, izbarojot pašaudzētās pupas. Uzturam barības kvalitāti, citādi samazināsies izslaukums. Līdz nākamajam gadam piens «Griezēs» būs, jau ielikta pirmā barības bedre, iesēta kukurūza.
Piena ražotāji pašlaik izdzīvo uz amortizācijas jeb nākotnes rēķina – investīcijas tiek atliktas. Mēs nevaram ieguldīt ražošanā kā iepriekš – katru gadu, bet dzīvojam ar to, kas ir, gaidot situācijas uzlabošanos un saglabājot sasniegto.
