Kādas, jūsuprāt, ir audžuģimenes priekšrocības un mīnusi, salīdzinot ar bērnunamu?
Pietrūkst padomdevēju
Samanta Ivanova, bijusī bērnunama audzēkne:
– Bērnunamā pavadīju astoņus gadus. Tur bija labi – nevajadzēja nekādu audžuģimeni. Audzinātājas, direktore un bērni apkārt – tā bija mana ģimene. Mans bērnunams bija labs.
Galvenā nozīme jau ir tam, kāds tu esi cilvēks, – ja esi gatavs strādāt un mācīties, tad tiksi tālāk dzīvē. Ja vēlies klaiņot un nemācies, tad arī neko nepanāksi. Manā bērnunamā bija tā – kā mācies, kā klausi, tādi arī rezultāti. Ja vēlies dzīvē kaut ko sasniegt, bija iespējas. Mūs mācīja gatavot ēdienus, aicināja labi mācīties, piemēram, paši zvanījām ārstiem un sarunājām vizītes – daudz ko mācīja darīt pašiem, nevis speciāli visu izdarīja mūsu vietā. Visgrūtāk pēc tam ir tiem, kas šīs mācības ignorēja.
Kad atstāju bērnunamu – pusgadu pārdzīvoju, nevarēju sākt savu dzīvi, bija grūti saņemties. Pēc kāda laika pieradu, ka esmu viena pati. Pietrūkst padomu, kompānijas, audzinātājas, kas palīdzēs, paskaidros.
Pati esmu mamma – man piedzima bērns. Man nebija labu vecāku, bet savam mazulim cenšos dot mīlestību un visu, ko varu, ko neieguvu pirms bērnunama, tāpēc par savu nākotni ļoti domāju. Tagad meklēju darbu, domāju, ka to atradīšu.
Es esmu nākusi no Auces novada – tur iedeva tādu dzīvokli, kur nevar dzīvot. Tagad piereģistrējos Bauskā, te problēmu nav. Dod iespēju mācīties, ir projekti.
Liela atbildība
LILITA SERŽĀNE, viņas audžuģimenē Bauskā ir seši bērni:
– Vismodernākais, vissiltākais un visērtākais bērnunams nekad neaizstās reālu bērna piesaisti vecākiem – tēvam un mātei. Mūsu audžuģimenē daži bērni vairāk pieķērušies Jānim, citi labāk saprotas ar mani. Bērnunamā, piemēram, četras aprūpētājas strādā ar 12 bērniem. Lai kā censtos, viņas neaizstās to vienu mammu un vienu tēti, kas vajadzīgi katram bērnam.
Bērnam nepieciešama arī sava privātā teritorija: savs skapītis, stūrītis istabā, tikai viņam piederošās lietiņas. Pašlaik audžuģimeņu skaits īpaši nepalielinās. Vecākiem tā ir liela atbildība, tas ir grūti, arī finansiāli tas nav nemaz tik vienkārši. Daudzi cilvēki nevēlas, baidās uzņemties šo atbildību. Ir nostādnes vairāk pievērsties kvalitātes, ģimeniskuma uzlabošanai tajās, nedzīties tik daudz pēc kvantitātes. Tomēr esmu pārliecināta, ka ar laiku bērnunami izzudīs. Tas, protams, nenotiks tik ātri, bet uz to mums ir jāiet.
Jāstrādā ar vecākiem
Pārsla Dredžele, Iecavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja:
– Vislabākais bērnam ir augt savā ģimenē, nenonākot ne bērnunamā, ne audžuģimenē, ne pie aizbildņiem. Tāpēc svarīgs ir preventīvais darbs ar vecākiem sociālā riska ģimenēs.
Mana četru gadu pieredze bāriņtiesas vadītājas amatā ir bijusi dažāda. Pašlaik institūcijā ir četri mūsu novada bērni – divi 16 un divi 17 gadus veci. Vecākie nonāca bērnunamā no audžuģimenes, jo gadās, ka arī audžuvecāki «izdeg» un vairs nespēj sniegt vajadzīgo. Vecāku zaudējums, kā arī pāridarījumi bērniem rada īpaši jūtīgu attieksmi pret apkārtējo pasauli.
Lēmumam par bērna izņemšanu no ģimenes ir daudz apsvērumu, tas nenotiek neapdomīgi. Mūsu novadā tam galvenais iemesls bijis vecāku alkoholisms. Oktobrī bijām spiesti šķirt no ģimenes četrus ļoti mazus bērnus. Taču – nav tik daudz gatavu audžuģimeņu, kas var uzņemt zīdaini vai trīs vienas ģimenes bērnus.
Vajadzīgs darbs gan ar parastajām, gan audžuģimenēm, lai bērni nekļūtu par bāreņiem. Varētu palīdzēt ģimeņu asistenti, bet iespējams, ka ne visām ģimenēm pašvaldība to varētu nodrošināt.
Mūsu novadā ir divas audžuģimenes, un tas nav viegli, jo audžuvecāki ne tikai atver mājas durvis un sirdi, bet nereti saņem pārmetumus no īstajiem vecākiem. Esam pateicīgi ikvienai audžuģimenei, kurās ir Iecavas novada bērni.
