Kā jārīkojas, lai personas, iestādes un uzņēmumi justos droši par saviem datiem datorā, kas pievienots globālajam tīmeklim?
Jābūt uzmanīgiem
GINTS MĀLKALNIETIS, CERT.LV DROŠĪBAS EKSPERTS:
Lietojot internetu gan datorā, gan mobilajā telefonā, katram jārūpējas par savu drošību un jācenšas ievērot vismaz elementārus drošas interneta lietošanas priekšnosacījumus.
Laikus jāveic programmatūras un antivīrusu atjaunināšana. Nedrīkst vērt vaļā no nepazīstamiem cilvēkiem saņemtus e-pasta pielikumus, nevajag klikšķināt uz nepazīstamu cilvēku atsūtītām saitēm e-pastos, sociālajos tīklos un tērzētavās, piemēram, «Skype» programmā.
Jānodrošinās ar pietiekami garām un sarežģītām parolēm. Ja kāds prasa personas datus, lietotājvārdu, paroli, atbildi uz drošības jautājumu, kārtīgi pārdomājiet, vai no jums nemēģina izkrāpt datus. Bankai nepieciešamā informācija ir zināma, nekādu apstiprinājumu, jo īpaši e-pastā, veicot bankas darījumus, nekad neprasa.
Ja dators pēkšņi kļūst ļoti lēns, sāk «uzvesties» dīvaini, parādās nepazīstamas aplikācijas vai dokumenti, ierīce noteikti jāparāda datorspeciālistam.
Ja redzams paziņojums, ka datorā esošā informācija ir šifrēta un tās atgūšanai jāsamaksā nauda, neslēdziet ierīci, nekavējoties sazinieties ar cert.lv vai kādu uzticamu datorspeciālistu.
P. S. cert.lv ir informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija.
Nemitīgi uzrauga
LAURIS KĀRKLIŅŠ, Bauskas novada pašvaldības IT kompetences centra informācijas sistēmu administrators:
Balstoties uz nesen veiktā informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības audita rezultātiem, Bauskas novada administrācija ir veikusi daudz uzlabojumu, lai nodrošinātu datu drošību, strādājot Bauskas novada administrācijas tīklā.
Atbilstīgi audita rekomendācijām tiek uzlabota drošība un tīkla darbība, regulāri atjauninām programmatūru, drošības sistēmu, ugunsmūrus, veicam arī daudz citu darbu.
Sistēma nemitīgi tiek uzraudzīta, visus notikumus pierakstām īpašās datnēs. Bauskas novada administrācijas tīkla lietotājiem pastāvīgi tiek atgādināts, lai never vaļā izpilddatnes – failus ar «.exe» paplašinājumu, ja nav pazīstama un droša avota. Aicinām uzmanīties arī no interneta lapām ar aizdomīgu saturu.
Abpusēja sadarbība
KRISTĪNE JAKUBOVSKA, «SWEDBANK» PRESES SEKRETĀRE:
Internetbankas drošība ir abpusēja sadarbība, ko no vienas puses nodrošina banka ar nepārtrauktu elektronisko kanālu attīstību un uzraudzību, no otras – lietotājs, kas rūpējas par sava datora drošību un ievēro finanšu drošības principus internetā.
Banka nekad nezvanīs, nesūtīs e-pastu un nelūgs klienta rekvizītus elektronisko pakalpojumu izmantošanai. Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt kādam pa telefonu internetbankas paroli, kodu kartes vai kalkulatora pilnos numurus, kartes numuru, kartes derīguma termiņu, PIN kodu, kā arī CVV2 kodu jeb trīsciparu kodu, kas atrodas kartes aizmugurē – baltā laukumā blakus parakstam. Internetbanku labāk nelietot publiskās vietās, bet, ja to darāt, noteikti pārliecinieties, vai esat pilnībā no tās izlogojušies un aizvēruši pārlūku.
Krāpnieki lielākoties nemaz necenšas uzlauzt «māju» jeb internetbanku – viņi mēģina nozagt cilvēka «atslēgas» jeb paroles. Krāpnieciskās viltus vēstules vai telefonzvani jeb tā saucamais «phishing» ir populārs veids, kā krāpnieki mēģina iegūt lietotāja slepeno informāciju – vārdu, paroles, kredītkaršu datus.
Plašāku informāciju par drošību elektroniskajā vidē var izlasīt Latvijas Komercbanku asociācijas mājaslapā drosiba.lv.
