Kā latvieši Igaunijā un igauņi Latvijā svin valsts neatkarības simtgadi?
Uzsauks svētku tostu
ANDA KARPIČA, bijusī baušķeniece, dzīvo Pērnavā:
– Igaunijas simto dzimšanas dienu, šķiet, es gaidu vairāk nekā daži igauņi. Latviešiem patīk svinēt svētkus. Simtgades simboli vides noformējumā, produktos parādījās jau pirms gada. Ir daudz skaistu un garšīgu lietu, ko iegādāties pašiem, ko dāvināt, piemēram, «Kalev» šokolādes.
Es 13 gadus dzīvoju Pērnavā, kur pirms simts gadiem 23. februārī nolasīja manifestu par Igaunijas valsts dibināšanu. Tādēļ pilsētas devīze šogad ir «Pērnava – Igaunijas Republikas dzimšanas vieta». 23. februārī kopā ar jaunākajiem dēliem Ragnāru un Martinu pilsētas laukumā klausīsimies manifestu, tāpat kā to darīja cilvēki pirms simts gadiem. Vecākais dēls Margo nebūs ar mums, jo viņam šajā laikā jādzied svinīgajā koncertā. Vakarā to skatīsimies televīzijā. Zināms, ka šajā koncertā atskaņos tieši simtgadei veltītās dziesmas.
Galvenie svētku notikumi 23. februārī risināsies Pērnavā un 24. feb-ruārī – Tallinā. Uz galvaspilsētu nebrauksim, mājās būs saklāts svētku galds. Saskandināsim glāzes ar vietējā ražotnē tapušo īpašo simtgades sidru un kā katru gadu uzsauksim: «Elagu Eesti! Lai dzīvo Igaunija!»
Lepni par simtgadi
ZANDA KRŪMA, bijusī baušķeniece, dzīvo Tallinā:
– No manām mājām Tallinā līdz mājām Bauskā labos laika apstākļos varu nokļūt četrās stundās un 42 minūtēs. Mums visiem četriem – man, vīram igaunim, kurš kolēģu acīs pārlatviskojies, abiem bērniem – ir divas mājas. Priecājos, ka maniem bērniem ir iespēja svinēt divas simtgades – Igaunijas un Latvijas.
Igaunijas simtgadei veltīto pasākumu jūra ir prātam neaptverama. No A līdz Z viss veltīts šim noti-
kumam. Svinēšana sākusies jau 2015. gadā. Igaunijā plaši svinēja Lietuvas simtgadi. 16. un 17. februārī sabiedrisko transportu Tallinā rotāja Lietuvas valsts karodziņi. Esmu pārliecināta, Latvijas simtgadē būs līdzīgi rotājumi. Triju Baltijas valstu draudzību Igaunijā daudzi ļoti augstu vērtē.
Nācies daudz braukāt pa Igauniju. Ir fantastiski izgreznotas pilsētas, skolas, bērnudārzi. Visur redzami nacionālie simboli un krāsas. Bezdelīgas un rudzupuķes, lampiņu virtenes veido simtgades simbolus. Karoga krāsās siena ruļļi ceļa malās, lielāki un mazāki uzraksti. Nedēļas nogalē esmu apņēmusies ar ģimeni labāk iepazīt Tallinu svētku noskaņā. Vienu zinu droši – igauņi ir ļoti lepni par valsts neatkarības simtgadi.
Lepojos būt igaunis
ENNO OJĀRU, dzīvo Latvijā:
– Ieskatījos latviešu meitenē un kopš 1970. gada dzīvoju Latvijā. Ilgus gadus dzīvoju Iecavā, tagad esmu pārcēlies pie otra dēla uz Talsiem. Nekāda lielā atšķirība nav – kas Igaunijā, kas Latvijā. Vienīgi Latvijā nedaudz siltāk kā nekā esam vairāk uz dienvidiem. Cilvēki visur vienādi. Ja pats pret viņiem labi izturēsies, viņi tāpat pret tevi.
Man dzimšanas diena ir 24. februārī, tad, kad Igaunijai. Šogad svinēšu to jau 76. reizi. Esmu no Tallinas, bieži dodamies turp ciemos pie radiem. Nesen bija jāatvadās no brāļa. Tallina pa šiem gadiem ir ļoti mainījusies. Tādas mājas saceltas! Daudzus rajonus, kur bērnībā skraidīju, vairs nemaz nepazīstu.
Šis tas ir labāk Igaunijā, šis tas atkal Latvijā. Igauņiem pensijas lielākas un piens krietni lētāks, bet tāpēc jau Latvija nav kļuvusi sliktāka. Cik vien varu, interesējos par notikumiem dzimtajā zemē. Internetā skatos televīzijas pārraides. Kā pats smejos, par godu manai dzimšanas dienai Tallinā atkal būs svētku parāde. Es lepojos, ka esmu igaunis. Igaunija ir laba zeme, par to man nav kauns.
