Valsts katra gada beigās neveic finansiālās saistības. Hroniska kaite – nesamaksā pasažieru pārvadātājiem, trūkst naudas slimnīcām. Kāpēc rodas šie sastrēgumi?
Nepareiza plānošana
Uldis Kolužs, Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas vadītājs:
– Valsts dotācijas katra gada noslēgumā kavējas, un nekas labāks nebūs arī nākamgad. Iemesls – nepareiza plānošana ministriju līmenī.
Reģionālo pārvadājumu uzņēmumi katru gadu plāno nākamā gada budžetu un iesniedz to Satiksmes ministrijā. Un katru gadu viņiem iedod mazāku finansējumu, nekā prasīts un kāds beigās arī nepieciešams.
Atrunas ir ļoti dažādas. Piemēram: «Ir bāzes finansējums, trim gadiem nolemts uz priekšu, to nevar ietekmēt, tas ir politisks lēmums.» Iemesls, visticamāk, ir cits – Satiksmes ministrijai ir jāiekļaujas noteiktā finansējumā, tāpēc izvēlas paredzēt zemākus maksājumus pārvadātājiem. Neviens nerāda, kādu budžeta pieprasījumu izdara Satiksmes ministrija. Viņi tikai pēc tam pasaka – ir ierobežojums un limits, kurā jāiekļaujas. Cenšas piespiest, lai pārvadātāji iekļaujas finansējumā, kurš uzreiz ir atvēlēts pārāk mazs. Laba «izskata» budžetu cenšas veidot uz mūsu rēķina. Gada beigās skrien pie valdības un prasa papildu finansējumu.
Pārvadājumu jomā uzņēmumiem grūti savilkt galus. Tikmēr no 1. janvāra kāps minimālais atalgojums, bet papildus neko neiedos. Nevaram ieekonomēt vairāk uz degvielu vai rezerves daļām. Trīs uzņēmumi Latvijā jau ir beiguši darbu.
Pārmaiņas neskaidras
Mirdza Brazovska, Bauskas slimnīcas direktore:
– Gada beigas ir līdzīgas iepriekšējiem – dažu pakalpojumu kvotas pārsniegtas, dažas neizpildītas, veidojam rindas uz jauno gadu vai pārdalām līdzekļus. Visvairāk satrauc tas, ka joprojām nav jauno līgumu, ir tikai solījumi par lielāku finansējumu nākamgad. Vēl nevaru pateikt, vai pieaugs mediķu algas vai izmeklējumu apjoms.
Bauskas slimnīcas nākotni pašlaik neņemos prognozēt, tomēr pieļauju, ka reformas gaitā tiksim ieskaitīti pirmā līmeņa slimnīcu kategorijā, šurp pacientus vedīs neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, varēsim izpildīt vairāk ārstniecības manipulāciju.
Nevaru pateikt, vai reforma novērsīs gaidīšanu pacientiem un knapināšanos ar valsts atvēlētajiem līdzekļiem mediķiem. Nesaprotu, kā izskatīsies reforma, kam un par ko cilvēki maksās vairāk. Ikvienam pieaugs sociālās iemaksas, tam vajadzētu palielināt ne tikai mediķu algas, bet arī summas, kas atvēlētas izmeklējumiem un konsultācijām. Ceru, ka beidzot būs iespēja onkoloģijas pacientiem tikt pie jaunākās paaudzes medikamentiem, kam ir ļoti labi rezultāti. Pēc pārmaiņu apstiprināšanas Saeimā Veselības ministrijai Ministru kabineta noteikumos jāizstrādā procedūra, kā likumdošanas grozījumus izpildīs, bet tā vēl nav zināma.
Kompensē zaudējumus
Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktors:
– Katras nozares finansējuma sadale ir atbildīgo ministriju ziņā, šajā gadījumā – Satiksmes ministrijas un Veselības ministrijas kompetencē.
Par finansējumu pasažieru pārvadājumiem informēju, ka, pamatojoties uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 435 «Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu», sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem kompensē zaudējumus, kas radušies, ja ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma izpildi saistītās nepieciešamās izmaksas pārsniedz gūtos ieņēmumus.
MK noteikumi arī noteic – ja valsts budžeta programmā «Sabiedriskais transports» nepietiek līdzekļu, lai pilnībā kompensētu zaudējumus un izdevumus, par nepieciešamā finansējuma apmēru un avotu lemj valdība. Tāpēc MK 12. decembra sēdē ir atbalstīts Satiksmes ministrijas iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts par 4 240 000 eiro finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
