Kā izjūtat Baltijas vienotību Latvijas, Igaunijas un Lietuvas starpā?
Gaidīti ciemiņi
INGUS PAVINKŠNIS, Skaistkalnes vidusskolas vēstures skolotājs:
Mani radi pa tēva līniju dzīvo Lietuvā, un Skaistkalnes iedzīvotāju vidū ir daudz lietuviešu. Mūsu skola sadarbojas ar Nemunēles Radvilišķu skolu. Viņu skolēni vienmēr ir gaidīti ciemiņi mūsu bērnu dziesmu un deju svētkos «Pavasaris Šenbergā». Skatītāji ar prieku vēro lietuviešu nacionālās tautas dejas un tērpus. Matemātikas doktors Ojārs Purviņš dzīvo un strādā Lietuvā, bet reizi nedēļā Skaistkalnes vidusskolā pasniedz informātiku.
Pats labprāt iepērkos pārupes veikalā Germanišķos, tur apmeklēju frizētavu. Piektdienu rītos Skaistkalnē ierodas lietuviešu tirgotāji. Ar savām tekstilprecēm viņi ir vienmēr gaidīti, sevišķi pirms mācību gada sākuma. No kaimiņiem ļaudis pērk arī māju olas, piena produktus un stādus – septiņu kilometru attālumā no robežas ir liela puķu audzētava.
Daudziem tūristiem ir interese par netālo Biržu pilsētu, tās vēstures pieminekļiem – pili, katoļu baznīcu un muzeju, kā arī alus darītavu un linu fabriku. Pašam ir nācies vadīt iepriekš neplānotas ekskursijas uz turieni.
Uzskatu, ka latvieši un lietuvieši saskaras ar līdzīgām problēmām, un ikdiena šaipus un viņpus upes ir diezgan līdzīga – kuri ir atspērušies, tie strādā, satiekas, svin.
Taču ar Igauniju man personīgi nav neviena kontakta. Mūsu skolā igauņi pēdējo reizi bija 1998. gadā.
Vieno tautas
NIJOLE PADORIENE, laikraksta «Auksine Varpa» žurnāliste Pakrojā Lietuvā:
Lietuvas valsts dzimšanas diena – 16. februāris – man asociējas ar platu, līdzenu ceļu, kas vieno Baltijas tautas un cilvēkus. Katru gadu šajā dienā es un mans vīrs – fotožurnālists Aļģis Padora – atceramies sadarbību ar laikraksta «Bauskas Dzīve» kolēģiem 1991. gada barikāžu laikā Latvijā un Lietuvā. Mēs braucām rakstīt reportāžas uz Latviju, bet Bauskas žurnālisti apmeklēja brīvības cīņās bojāgājušo patriotu ģimenes vairākās Lietuvas pilsētās.
Lietuvas neatkarības dienu es un vīrs gandrīz bez izņēmuma esam pavadījuši darbā, vācot materiālus reportāžām. Arī svētdien, 16. februārī, braukšu uz Klovines miestiņu, kas atrodas netālu no Pakrojas. Katoļu baznīcā apmeklēšu Svēto misi un pēc tam intervēšu sievieti, kurai 80. dzimšanas diena ir 16. februārī.
Valsts dzimšanas dienas rīts visās Lietuvas pilsētās un ciemos sākas ar katoļu dievkalpojumu. Pakrojā būs plaša svētku programma. Pilsētas Kultūras centrā notiks vietējo amatierkopu un Šauļu universitātes kora koncerts, paredzētas sporta aktivitātes. Svinīgā sarīkojumā Pakrojas pašvaldība pasniegs godarakstus iedzīvotājiem, kuru idejas un darbs veicinājuši rajona attīstību.
Kopēja ikdiena
INGA KARPOVA, Valkas avīzes «Ziemeļlatvija» žurnāliste:
Igaunija neatkarību svin tieši manā dzimšanas dienā – 24. februārī, taču mēs, valcēnieši, baltiešu vienotību jūtam ikdienā merkantilos nolūkos, sadzīvojam ļoti labi. Latvieši ir ļoti priecīgi par eiro, jo tagad Valgā varam brīvi iepirkties gan ar kartēm, gan skaidru naudu. Valkā nav, bet Valgā ir peldbaseins, kur peldam arī mēs, un zinām, ka baušķenieki līdzīgi brauc uz Pasvales peldbaseinu.
Mazo Valkas slimnīcu nevar salīdzināt ar māsu Valgā – tā ir moderna, ar visiem speciālistiem. Tur gan labāk zināt igauņu valodu. Turklāt Latvijas ierēdņiem sevišķi nepatīk maksāt kaimiņiem par mūsu ārstēšanu, viņi labāk gribētu, lai braucam 2 km vietā 50 km uz Valmieru. Taču daudzi valcēnieši maksā nodokļus Igaunijas veselības kasē, reģistrējušies tur pie ģimenes ārsta, un tad visi pakalpojumi ir bez maksas.
Daudzi valcēnieši strādā Igaunijā. Šogad igauņi palielināja minimālo darba algu, tā tagad ir par
35 eiro lielāka nekā Latvijā, un samazināja ienākuma nodokli. Jau pirmajā algas dienā starpība bijusi jūtama. Mums labāk patīk arī Valgas lielveikalu piedāvājums.
Kopā svinam svētkus – 18. novembrī latviešus apsveic Valgas mērs, mūsu mērs neatkarības dienā sveic igauņus. Brīvdienās latvieši brauc uz Otepi un Tartu, un igauņi par to ir priecīgi. Tradīcija ir Valkas un Valgas Robežtirgus maijā.
