Cik aizsargāta var justies mūsu valsts pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu?
Cerība uz jauniešiem
Arvo Karelsons, vēstures, politikas un tiesību skolotājs:
Latvijas drošības jautājumam jābūt visu mūsu uzmanības lokā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un augu gadu. Latvija var būt tik droša, cik liela ir pilsoņu vēlme tās neatkarību saglabāt.
Mūsu drošību var garantēt vairāki faktori. Pirmais no tiem ir bruņoto spēku atbilstība mūsdienu prasībām. Man šķiet, ka Latvijai ir gan labi apmācīti, gan motivēti karavīri. Svarīga ir Zemessardzes loma sabiedrībā, kurai, šķiet, ir liela uzticības pakāpe. Uzskatu, ka būtu nepieciešams ļaut ierindas zemessargiem mājās turēt ieroci kā kādreiz.
Par zemu nedrīkst novērtēt mūsu diplomātiskā dienesta kapacitāti. Ierēdņiem jāspēj aizstāvēt nacionālās intereses starptautiskā mērogā. Svarīgas ir politiskās un varas sistēmas spējas izvērtēt situāciju un pieņemt atbilstīgus lēmumus. Man šķiet, šajā jomā ir daudz nepilnību. NATO svarīgākā funkcija ir ar savu klātbūtni norādīt: ««Dārgie» kaimiņi, pirms ko dariet, padomājiet, vai ir vērts!» Un tomēr visbūtiskākā ir pilsoņu vēlme saglabāt savu valsti. Lai rastos šāda motivācija, ir svarīgi iedzīvotājiem just, ka valsts varas struktūrām rūp gan latviska Latvija, gan tās pilsoņi. Ikdienas darbā prieks redzēt, ka jauniešos ir pietiekami daudz patriotiskās apziņas. Tas ir mūsu nākotnes garants.
Aukstais karš nav beidzies
Juris Dalbiņš, atvaļināts pulkvedis:
Krievija ar savu pēdējo mēnešu rīcību visai pasaulei ir apliecinājusi, ka aukstais karš nav beidzies. Mums ir svarīgi saprast, cik esam tam gatavi. Mums ir atbilstīga likumdošana, kurā vienīgi ir jāpārskata, vai visas normas ir piemērotas jaunajai situācijai. Svarīgi izvērtēt, vai tā dēvētais NATO 5. pants, ja to var nākties piemērot, nevar kaut kādā veidā radīt pretrunas ar mūsu likumiem.
Mums jāturpina stiprināt savas aizsardzības spējas. Līdz šim ir daudz padarīts, tomēr problēmas pastāv. Neatkarības gados daudz esam ieguldījuši personāla izglītošanā, no kura viena daļa tagad ir rezervē, bet nav pienācīgi izstrādāts mehānisms, kā šos rezerves cilvēkus ātri un efektīvi dabūt atpakaļ ierindā. Mums ir mobilizācijas likums, kurš ir jāaktualizē. Mums ir iedots laiks, lai paveiktu visu nepieciešamo savas drošības nostiprināšanai.
Tas attiecas ne tikai uz militāro jomu, bet arī, piemēram, veselības sistēmu, izglītību, valsts drošības dienestiem. Ir jāvairo patriotisms jaunajos cilvēkos, ļoti rūpīgi jāizanalizē, kāda ir tā dēvētā piektā kolonna šeit, jādomā, kā mazināt tās ietekmi. Mēs pašlaik varam būt droši savā valstī, bet nedrīkstam zaudēt modrību ne mirkli.
Garants ir NATO
Toms Baumanis, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs:
Militārā ziņā Latvija var justies droši, jo esam NATO dalībvalsts. Ikvienam ir skaidrs, ka Krievija ir imperiālistiska valsts, kas neciena ne kaimiņus, ne mazākas nācijas. Tā nekad nav respektējusi Eiropas Savienību, bet centusies to sašķelt savās interesēs.
Diemžēl Latvijas dalība ES tikai daļēji nodrošina suverenitāti. ASV ir skaidri definējusi nostāju un noteikusi sankcijas, bet ES valstis jo-projām diskutē, kā vērtējama Krievijas rīcība, kādi pretsoļi jāsper. Kara draudu gadījumā ES nespētu laikus sniegt Latvijai atbalstu, mūsu drošības ārējais garants ir NATO un tieši ASV. Mēs varētu justies vēl drošāk, ja tiktu izveidota ASV sauszemes militārā bāze ar pastāvīgu amerikāņu karavīru dislokāciju.
Savukārt iekšējās drošības garants ir pašas Latvijas spēks risināt dažādas problēmas. Līdzšinējā valdības attieksme pret iedzīvotāju drošību ir bezatbildīga, samazinot aizsardzības budžetu. Tādēļ Latvijas Transatlantiskā organizācija aicina katru nodot balsi par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta portālā manabalss.lv. Mēs varam darīt vairāk, lai celtu ekonomisko drošību. Jāpalīdz Latvijas uzņēmumiem aiziet no bīstami riskantā Krievijas tirgus uz jauniem tirgiem, izmantojot ES eksporta atbalstu 2014. – 2020. gadam.
