Kādas jūsu ģimenei ir šo svētku tradīcijas?
Bērni aug, tradīcijas mainās
AGNESE ČAKŠA, māmiņa no Īslīces pagasta:
Mūsu ģimenē ir 11, 10, septiņus un piecus gadus veci bērni. Lieldienas viņiem parasti saistās ar spilgtiem vizuāliem iespaidiem. Es un vīrs naktī krāsojām olas, tad klusiņām iznesām ārā, noslēpām zālītē, krūmā, bet citugad – sniegā. Bērni modās agri un priekšpusdienu pavadīja, meklējot raibās oliņas. Necentāmies iestāstīt, ka olas ir atnesis zaķis vai arī Lieldienās jāšūpojas tāpēc, lai vasarā nedzeltu odi. Es apzināti cenšos nošķirt tautas folkloru un ticējumus no Lieldienu patiesās vēsts, akcentējot svētku garīgo aspektu.
Mēs neripinām olas un neizpildām citus tautā iecienītus rituālus, jo pavasara saulgriežiem jeb 21. martā svinamajai Lielajai dienai nav itin nekādas saistības ar Kristus augšāmcelšanos. Svarīgi, lai bērniem būtu skaidrība, ka tautas saulgriežu tradīcijas un Lieldienas ir atšķirīgi svētki. Visi kopā piedalāmies Bauskas baptistu draudzes Lieldienu dievkalpojumā. Vecākie bērni apzināti un aktīvi iesaistās draudzes svētku organizēšanā.
Šopavasar sapratām, ka olu meklēšanas tradīcija ģimenē būs nedaudz jāmaina. Abi mazie joprojām alkst svētku rīta brīnuma, bet lielākajiem bērniem tas izraisa smaidu. Tāpēc olu krāsošanā un slēpšanā aicināsim piedalīties savus pusaudžus, lai mazajiem nenolaupītu svētku prieku.
Kopā ar baznīcu un ģimeni
VITA GOTHARDE, Skaistkalnes Romas katoļu draudzes priekšsēdētāja:
Lieldienu nedēļas nogale Skaistkalnē parasti paiet vienā skriešanā. Šonedēļ jau aizvedām uz baznīcu kadiķus, ko izmanto dekorējumiem. Labi, ka Lielā piektdiena ir brīvdiena un nav jāiet uz darbu.
Liela daļa ticīgo baznīcu apmeklē tikai svētdien. Es eju visas trīs dienas. Piektdien ir «Krusta ceļš». Tēvs Jānis izved cauri 14 stacijām – apstājamies pie katras baznīcas ikonas, kas attēlo kādu brīdi no Jēzus Kristus krusta ceļa.
Klusajā sestdienā dievkalpojums ir no rīta – notiek uguns, ūdens un Lieldienu maltītes pasvētīšana. Atlikušo dienas daļu parasti pavadu pie plīts – ar dabas materiāliem krāsojam olas, cepu cepešus, viltoto zaķi, pīrāgus.
Svētdien ir kulminācijas brī-
dis – dievkalpojums sākas agrā rītā. Tad ejam procesijā apkārt baznīcai. Vēl viens dievkalpojums pusdienlaikā ir tiem, kas netiek no rīta. Citus gadus Skaistkalnē bija tirgus, bet šogad nebūs. Lieldienu svētdienā parasti ciemos ierodas radinieki, kas dzīvo citviet. Ja laiks ir labs, ejam pastaigās, šūpojamies šūpolēs.
Olas ir vērtība
MĀRA BUTKA, pasaules putnkopības asociācijas Latvijas biedrības valdes priekšsēdētāja no Iecavas:
Pirms svētkiem bija daudz darba, taču ļoti gaidu Lieldienas. Svētkus svinēsim ar profesionālu lepnumu, domājot par olām kā izcilu pārtikas produktu – veselīgu, diētisku, dažādi pagatavojamu un izmantojamu, kam turklāt ir pietiekami zema cena. Ceru, ka cilvēki to novērtē ikdienā.
Mūsu ģimenē galvenā Lieldienu tradīcija daudzu gadu garumā ir olu krāsošana un ēšana. Man ir daudz iecienītu recepšu, kā pagatavot olas, taču Lieldienās galvenais ir tās skaisti nokrāsot. Tam izmantoju sīpolu mizas, kas ir sens un dabisks līdzeklis, taču ar to sanāk brīnišķīgi raksti. Var improvizēt ar mellenēm, bietēm, pirmajām zaļajām zālītēm, taču tās ir tikai izklaides. Par sīpolu mizām labāka olu krāsojamā līdzekļa nav.
Lieldienām nākot, priecājos par pavasari, tomēr jāatzīst, ka arī putnkopjus ietekmē laika dīvainības. Graudi nozarē ir galvenā putnu barība. Tā kā lauksaimniekiem ir cietuši ziemāju sējumi, tas varētu ietekmēt šī gada ražu – piedāvājuma apjomu un cenu. Graudus no vietējiem zemniekiem pērk gan Iecavas novada olu ražotājs «Balticovo», gan Bauskas novada putnkopības uzņēmums «Lielzeltiņi». Ceram, ka graudu audzētāji situāciju uzņems latviešu zemnieku mierā un darīs visu, lai raža būtu laba.
Olas jāpopularizē, svarīgi to patēriņu attīstīt. Ola ir labākais, ko daba mums devusi no putnkopības, taču arī putnu gaļu nevaram aizmirst, kas ir iecienīts un veselīgs ēdiens visu tautu virtuvēs.
