Kas un kāpēc vēl izvēlas presi? Kas avīžu un interneta versiju lasīšanu sarežģī, uz ko jāvērš uzmanība?
Palīdz un izskaidro
Antons Kotāns, pensionārs Bauskā:
– Lai sekotu, kas notiek manā novadā, lasu «Bauskas Dzīvi». Tur publicēto informāciju vajag zināt, ja te dzīvo. Var pamācīties kaut ko, iegūt jaunas zināšanas par to, ko nezinu, palasīt noderīgas intervijas. Mani tas interesē. Internetu nelietoju, un tad arī sludinājumi kādreiz noder.
Reizēm nepatīk, ja pārpublicē preses relīzes. Nav skaidrs, cik tas ir aktuāli un man noderīgi. Parasti cilvēks, ja lasa, tad seko līdzi arī citiem izdevumiem vai televīzijai un par lieliem notikumiem ir informēts. Tāpēc ir svarīgi, lai nedublējas tas, ko nopublicē centrālie laikraksti. Galu galā avīze ir vietējā, vajag vietējās aktualitātes.
Vajadzētu publicēt vairāk informācijas par vietējo varu. Lai viņi atskaitās par paveikto, izskaidro savus lēmumus. Pašvaldības izdevumā ir tikai lēmumi, bet mums vajag arī skaidrojumus, lai rodas izpratne par to, ko pieņēmuši deputāti. Nepieciešamas kaut īsas, bet precīzas deputātu slejas ar informāciju.
Ja nebūtu reģionālās preses… Kādreiz dzīvojām bez elektrības arī. Tomēr 21. gadsimtā nevajadzētu mēģināt iztikt bez elektrības, ne bez vietējā laikraksta.
Izlasa visu
Dzintra Maračkovska, Iecavas novada Ziemeļu bibliotēkas bibliotekāre:
– Drukāto presi bibliotēkā lasa visi apmeklētāji, lai gan katram ir savas intereses. Jaunieši lasa informāciju par sevi, savu skolu, draugiem vai ģimeni. Viņi meklē aprakstus par vietējiem notikumiem un izlasa arī pārējās publikācijas. Arī vecāki cilvēki vēlas uzzināt, kas notiek tuvējā apkārtnē. Dzeltenajā presē lasītāji meklē ziņas par populāru cilvēku privāto dzīvi.
Lasītājus interesē dažādi problēm-raksti – tos īpaši meklē un lasa. Tēmas visdažādākās – finanses, ekonomika, aplokšņu algas, izlasīto bieži vēlas apspriest. Cilvēki novērtē žurnālista ieguldījumu pētnieciskajos rakstos, jo tie palīdz izprast. Daudzi lasa par vēsturi, zinātni.
Cilvēkus interesē arī saimnieciskas lietas un ikdienas dzīve. Citi meklē dzeju un rakstus, kas vienlaikus ļauj uzzināt ko jaunu un izklaidēties. Noteiktas grupas interesē rokdarbi un dārzu žurnāli.
Ja drukāto presi bibliotēkā abonē, tad to noteikti pilnībā izlasa dažādi cilvēki no visām vecuma grupām. Ir daudzi, kas regulāri nāk izlasīt jaunāko. Ja drukāto izdevumu bibiotēkā
nav – interese zūd. Interneta informācijai ir risks ar uzticamību, kā arī sliktāka valoda. Ja iedziļinās komentāros, ir ļoti daudz negatīvu iespaidu. Agrāk cilvēki ļoti ticēja medijiem, tagad grūtāk atšifrēt, kam var uzticēties.
Uzticams avots
Pauls Raudseps, žurnāla «Ir» komentētājs:
– Visos ekrānos mums acu priekšā ņirb un pazūd informācijas druskas. Elektroniskajā jūklī kļūst gandrīz neiespējami atšķirt patiesas ziņas no paviršām tenkām vai mērķtiecīgi pavairotas propagandas. Tiem, kas vēlas saprast apkārt notiekošo un negrib kļūt par manipulāciju upuriem, šajā laikā vēl svarīgāk nekā jebkad ir atrast uzticamu informācijas avotu. Vēl aizvien labākais no tiem ir kvalitatīvs drukāts izdevums.
Tikai kvalitatīvai drukātajai presei ir gan aicinājums pēc iespējas pilnīgi noskaidrot patiesību, gan profesionālā varēšana to izdarīt. Šie izdevumi izturas ar atbildības izjūtu pret drukāto vārdu, jo pēc laišanas tautās to vairs nevarēs izdzēst kā interneta lapu, kas var pazust no tīmekļa sekundes laikā.
Mūsdienās viltus ziņas ne tikai mazina katra indivīda spējas saprast pasauli, bet arī apdraud demokrātiju un līdz ar to mūsu brīvības. Slavenais vēsturnieks Timotijs Snaiders nesen arī latviski izdotajā grāmatā «Par tirāniju» raksta, ka mēs katrs varam darīt kaut vai tikai mazumiņu, lai pretotos šiem draudiem. Viens no viņa ieteikumiem – abonējiet kvalitatīvu laikrakstu! Tas palīdzēs ne tikai jums, bet visai sabiedrībai saglabāt saikni ar patiesību.
