Kā skolās tiek īstenots jaunais kompetencēs balstītās izglītības projekts?
Ina Sirmoviča, Vecumnieku vidusskolas sākumskolas 1. klases audzinātāja
Pašvadības process
– Mūsu skola īsteno pašvadības kompetenci, kad bērni mācās paši domāt, plānot, savu darbu kontrolēt, sevi vadīt. Šeit savukārt ir divas caurvijas – sociāli emocionālā mācīšanās un mācīšanās mācīties.
Mācīšanās mācīties ietver trīs daļas – mērķa izvirzīšana un plānošana, uzraudzīšana un novērtēšana. To visu darām kopīgi ar skolēniem, piemēram, pa posmiem. Pedagogs dara – skolēns skatās, pedagogs dara – skolēns palīdz, skolēns dara – skolotājs palīdz. Liela nozīme ir plānošanai – mācām bērnus plānot savas darbības. Katrā stundā cenšamies izvirzīt saprotamu mērķi, un tas nav viegli – panākt, lai arī bērns to saprot. Reizēm skolēni paši plāno, kā iemācīties kaut ko jaunu.
Jaunā sistēma cenšas panākt, lai bērns būtu atbildīgāks, saprastu, ko viņam vajag, lai ir procesa virzītājs, patstāvīgāks, mācās sevi kontrolēt. Tas ir lēnāks, bet interesantāks un efektīvāks mācību process. Bērni paši novērtē, kas nav apgūts un kas līdz kontroldarbam vēl jāiemācās.
Šajā procesā pedagoga loma pieaug. Skolotājam katra stunda jāizplāno ar skaidri sasniedzamu mērķi, pašvadības elementiem, jēgpilniem un atbilstīgiem rezultātiem.
Māris Gļauda, Bauskas sākumskolas 3. un Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēkņa tēvs
Prasības mainījušās
– Jaunā izglītības sistēma vecākiem vēl nav izprotama. Vienīgi var pamanīt atšķirības starp to, kā pats mācījos, kā vecākais dēls un jaunākais. Kopumā neko sliktu nevar teikt, trūkumi ir katrā sistēmā.
Neatkarīgi no sistēmas visu nosaka tieši skolotāji, piemēram, vieni ļoti centīgi dod mājas darbus, citi ne. It kā esot uzsvars, ka mājas darbi jādod mazāk, bet tas vienalga no pedagoga atkarīgs.
Visvairāk šokē, ka nav vairs glīta rokraksta prasību. Vecākajam dēlam vēl prasīja, lai velk burtus, lai rokraksts ir glīts. Mans viedoklis – skaisti rakstīt ir jāiemācās. Ja tagad to pirmajās klasēs neizdarīs, kad tad? Pamatskolā jau vairs normāli rakstīt neiemācīsies.
Zināšanu prasības skolēniem ir lielākas. Savulaik mierīgi varēju mācīties viens pats, tagad bez vecāku palīdzības ir grūti. Skolā lielāka uzmanība arī angļu valodai, kas nepieciešama starptautiskajā saziņā, apgūst prasmes strādāt ar datoru.
Vēl aizvien neizprotu projektu nedēļas nepieciešamību. Rodas izjūta, ka tā nedēļa ir tāda «muļķa laišana». Efektivitātes rādītāju nav, cik tas ir nepieciešams mācību procesā, nav skaidrs.
Laila Jurcika, Codes pamatskolas direktore
Bažas rada eksāmeni
– Jauno izglītības modeli Codes pamatskolā aprobē sākumskolas septiņi pedagogi un pamatskolas deviņi skolotāji. Šī programma nenes līdzi kardinālas pārmaiņas mācību saturā, vairāk tiek mainīta mācību plānošana, ir skolēnu domāšanas un aktivitātes pārmaiņa virzībā uz pašizzināšanu, radošumu un lietpratību. Bažas rada pārbaudes darbu saturs pamatizglītības beigās – eksāmeni joprojām paliek kā akadēmisko zināšanu pārbaude.
Dalība projekta pilotskolu grupā sniedz iespēju kolektīvam pavērot sevi no malas, izvērtēt sava darba kvalitāti. Esmu gandarīta, secinot, ka Codē pedagogi jau gadiem strādā atbilstīgi jaunākajām metodēm, sekojot līdzi izglītības jomas aktualitātēm. Tam gūstam apstiprinājumu, strādājot pilotskolu komandu mācībās. Kā jauninājumu šogad īstenojam mācību priekšmetu sintēzi pa mācību tēmām, sadarbojoties dažādu priekšmetu pedagogiem. Tiek veidotas interesantas un aizraujošas stundas: sports un mūzika, ģeogrāfija un svešvalodas, vizuālā māksla un literatūra, sociālās zinības, informātika un literatūra, kā arī citas.
