Kas jums visvairāk saistās ar Latviju?
Latvija ir draugi, ģimene
Mārcis Pļaviņš, Bauskas novada Gailīšu pagasta iedzīvotājs, pasaules apceļotājs:
– Līdz 24 gadu vecumam tā īsti nebiju bijis ārpus Latvijas. Tagad, atskatoties uz to laiku, varu secināt vienu – ir reizēm jāpaliek bez tā, kas tev ir, lai pa īstam saprastu, kas tev ir svarīgs un dārgs. Mans ceļošanas stils ir savdabīgs ar to, ka esmu prom no Latvijas ilgu laiku. Lielākoties ceļojumi mani tā «ievelk» sevī – tik ļoti esmu tur, kur esmu, ka mājas paliek par tādu citu, attālu realitāti. Taču vienmēr agrāk vai vēlāk pienāk tas brīdis, kad sailgojos pēc mājām, un tad pamanu, kā mani stāstījumi par Latviju ceļā sastaptiem cilvēkiem kļūst garāki un apcerīgāki. Aizvien vairāk atmiņā ataust skaistas lietas, kas, esot Latvijā, šķiet tik pašsaprotamas – dabas daudzveidība ar jūru, ezeriem, upēm, mežiem un pļavām, gadalaiku mijas. Dziesmu un deju svētki, ko vienmēr iesaku savām acīm ieraudzīt tiem, kas nolēmuši kādreiz apciemot mūsu zemi.
Latvija ir draugi, ģimene un tās iedzīvotāji. Un laikam jau šis viss tik dziļi iesakņojies manā zemapziņā, ka ne reizi savu tālo ceļojumu laikā manī nav bijusi doma palikt uz dzīvi citur. Barbadosas svelmainā saule, Kostarikas tirkīzzilie ūdeņi, Kubas valdzinājums, Gruzijas viesmīlība vai Kambodžas džungļu ciematiņu šarms – tie visi ir skaisti, bet neviens nespēj sacensties ar mājām – ar Latviju.
Lepojas ar vietu, kur dzīvo
Anita Šveda, Rundāles novada Bērsteles bibliotēkas vadītāja:
– Pēc tautības ieraksta oficiālajos dokumentos es esmu lietuviete, bet dzimusi un uzaugusi gan esmu šeit, Latvijā. Šī ir mana mīļā Latvija, kur es dzīvoju, kur aug mani bērni, kur esmu mājās.
Valsts svētkus sagaidu ne tikai ar prieku un pacēlumu. Tas ir laiks, kad vairāk domāju par sevi, savu ģimeni, mūsu vietu šajā valstī. Esam šeit un dzīvojam tagad. Ja es šajā zemē dzīvoju un izjūtu to kā savu, tad man nav vienalga. Man nav vienalga, kas notiek ar cilvēkiem man apkārt, man nav vienalga par tuvākās apkārtnes sakopšanu. Daudz runājam, ko valsts mums var dot, bet aizmirstam, ko varam dot valstij paši.
Lepojos ar vietu, kur dzīvoju. Rundāles novads ir mana mazā Latvija. Prieks par gudriem un aktīviem cilvēkiem man apkārt, kas tic sev un savai valstij. Jebkura lieta, ko darām nesavtīgi, ir ceļš uz labāku Latviju. Skumji, ka reizēm nenovērtējam to, kas mums jau ir dots.
Iedvesmo katru dienu
Ngujena Mai, iecavniece no Vjetnamas:
– Latvijas simbols noteikti ir ozoli. Dzīvoju Iecavā, un manas guļamistabas logu priekšā aug vairāk nekā simt gadus veci ozoli. Tie mani iedvesmo katru dienu.
Latvieši ir draudzīgi, konservatīvi, izpalīdzīgi, ļoti skaisti un izskatīgi, tiešām labi runā angļu valodā. Es daudz ceļoju un esmu ļoti priecīga, ka latvieši perfekti runā angļu valodā. Tas man ļoti palīdz. Reizē ir attaisnojums, kāpēc neesmu vēl aizvien iemācījusies labi runāt latviski.
Man un maniem bērniem patīk piedalīties Latvijas valsts un latviešu īpašajos svētkos, piemēram, Līgosvētkos, neatkarības dienas svinībās. Augstu novērtēju, ka latvieši vēl aizvien uztur savu seno kultūru un tradīcijas. Mēs kopā ar ģimeni un draugiem pievienojamies visām tradicionālajām svinībām. Tas liek man izjust šo vietu kā otrās mājas un rada izjūtu, ka neesmu vientuļa. Mani bērni dzied latviešu nacionālās dziesmas ar pilnu mīlestību un kaisli.
Kad dodamies uz futbola maču, «Rīgas Dinamo» hokeja maču vai automašīnu sacīkstēm, mēs jūtamies lepni par Latviju. Mani bērni raud, ja Latvijas vienība zaudē.
