Kā rast jaunas idejas svinēšanai? Kas iedzīvotājiem visvairāk vajadzīgs svētkos?
Līga Baļčūne, Skaistkalnes tautas nama vadītāja
Laicīgais ar garīgo
Veselu gadu plānojām, kas notiks šī gada Kanepenē. 525 ir laimīgs skaitlis, no abām pusēm vienādi rakstāms.
Idejas rodas dažādi un jebkurā vietā. Kaut kas jau bijis – velobraucieni, bērnu zīmējumu konkursi, jauna ir retro tēma, koncerti Putnos un Mēmeles parkā.
Pasākumā šogad piedalās Antīko automobiļu klubs, tam piemērojāmies, izvēloties gājienam retro tēmu. Ceram, ka skaistkalnieši nāks nevis ar moderno tehniku, bet gan kā kādreiz – ar grābekļiem, kapļiem.
Jubilejas skrējiena ideja radās sporta darba organizatoram Ēvaldam Čerpinskim. Viņš ir radošs, ik pa brīdim kādu jaunu ideju ienes. Distancē katru gadu viens metrs nāk klāt.
Ļoti laba sadarbība izveidojusies ar baznīcu. Citur Latvijā tik labi laikam nav. Mācītājs saprot, ka svētki jāsvin, un darām to kopā. Šeit Latvijas Jauniešu pūtēju orķestrim bija nometne. Pēdējā dienā viņi spēlēja baznīcā, kur tēvs Jānis viņus svētīja. Pēc tam jaunieši devās uz konkursu, kur izcīnīja zelta medaļu.
Tā pie mums ir kopš senseniem laikiem – savienojas laicīgais ar garīgo. Abi sadzīvo.
Ieva Pastore, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja
Lepnums un cieņa
Bauskas novada svētki Bauskas pilsētas vēsturiskajam centram būs nozīmīgi ar pieminekļa atklāšanu Vilim Plūdonim, svētku gājienu caur vecpilsētu un aktivitātēm Rāts-laukumā. Prieks par šo rosību pilsētas sirdī, par šiem un citiem labiem darbiem, kas palīdz vecpilsētai atgūties.
Šī gada svētku programmu var vērtēt dažādi, taču, manuprāt, lai arī svētku pasākumi, to daudzveidība un kvalitāte ir svarīga, tā nav noteicošā, kas rada svētku sajūtu un svinēšanas prieku. Esmu novērojusi, ka to, vai novada, pilsētas svētki patiesi tiek svinēti, noteic, cik piederīgi cilvēki jūtas savam novadam, pilsētai, cik ļoti lepojas un mīl vietu, kurā dzīvo. Ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā novads un pilsēta būs tik īpaša, cik īpaši būs tās iedzīvotāji ar savu attieksmi, darbu un mīlestību pret to.
Domāju, ka lielos svētkos vai mazās ballītēs nav nozīmes, vai uz svinībām ielūdz pašvaldība vai viens pats gaviļnieks. Lai ballīte izdotos, namatēvs vai namamāte ir jāciena, un pašvaldība savu iedzīvotāju cieņu galvenokārt var nopelnīt ar gudriem lēmumiem un smagu ikdienas darbu. Šeit noder atziņa, ka attīstībai, kas orientēta uz cilvēka dzīves kvalitāti, nepieciešama līdzsvarota un ilgtermiņa pieeja.
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja
Sadarbība un atbalsts
Tikko izskanējis 19. pilsētas festivāls «Dzīres Kuldīgā». Mēs to saucam par labāko nedēļas nogali Latvijā. Sapņu zirgi, salūtu lietus, vides manufaktūras ar Latvijas, Nīderlandes un Islandes jauniešiem, koncerti, amatnieku tirdziņi un daudzi citi pasākumi apliecina, ka protam svinēt skaisti. Gājienā var piedalīties ikviens, tas ir uzvedums visas pilsētas garumā.
Kuldīgā dzīvo radoši, aizrautīgi un izdomas bagāti cilvēki. Kultūras centra direktore Inta Burnevica, kura atbild par svētkiem kopumā, viņas vietnieks Andris Grīnvalds, speciāliste Ilze Zariņa, kura ar fondu atbalstu piesaista māksliniekus no ārvalstīm. Svētku rīkošanā piedalās novada muzejs, Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, sporta skola, aktīvās atpūtas centrs. Visu uzceļ, nojauc, salabo, atved un aizved «Kuldīgas komunālie pakalpojumi», par drošību un kārtību rūpējas valsts un pašvaldības policija, zemessargi.
Sadarbība un atbalsts ir ļoti būtiski ikviena pasākuma veiksmīgai norisei. Visām iestādēm, uzņēmumiem, pašvaldības speciālistiem, uzņēmējiem ir jāspēj sadarboties un vienam otru atbalstīt. Ja rodas domstarpības, tās jāprot konstruktīvi risināt, vienmēr paturot prātā kopējo mērķi.
